Aktualizē sistematizētas aprūpes nepieciešamību pacientiem ar ēšanas traucējumiem

Konferences norisinājās 22. un 23. jūlijā, tās vadīja starptautiski atpazīstams un novērtēts psihiatrs, Londonas Universitātes koledžas pasniedzējs – profesors Pauls Robinsons.

Prof. P. Robinsonam ir plaša profesionālā pieredze ēšanas traucējumu ārstēšanā, pētniecībā un veselības aprūpes sistēmas izveidē dažādās Eiropas valstīs. Profesors P. Robinsons ir izstrādājis terapijas metodes pacientiem ar ēšanas traucējumiem, pētījis to efektivitāti, kā arī publicējis vairākus zinātniskus rakstus un izdevis grāmatas par šo tēmu.

Ēšanas traucējumu izplatība visā pasaulē laika periodā no 2000. līdz 2018. gadam ir palielinājusies no 3,4 līdz 7,8%. [1] Latvijā diemžēl precīzu datu par ēšanas traucējumu reālo izplatību nav.

Izplatītākie ēšanas traucējumi un to cēloņi

Visizplatītākie ēšanas traucējumu veidi ir: Anorexia nervosa, Bulimia nervosa un kompulsīvā pārēšanās. Pamatā tie ir psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, kurus nevar atstāt bez ievērības nevienā vecumposmā – it īpaši pusaudžu gados, kad fiziskais ķermenis strauji aug un veidojas, mentālā kapacitāte vēl tikai nobriest. Ja ēšanas traucējumu netiek ārstēti, tie negatīvi ietekmē veselību, un ēšanas traucējumu izraisītās fiziskās un psiholoģiskās sekas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti pieaugušā vecumā, tāpēc ir svarīga savlaicīga ēšanas traucējumu identificēšana un terapijas sākšana.

Visbiežāk ēšanas traucējumu pamatā ir neatrisinātas kādas psihoemocionālās grūtības, ko pastiprina sabiedrībā valdošie standarti par “skaistu” un “normālu” ķermeni, tas var rezultēties sevis nepieņemšanā, nicināšanā un pat novest līdz suicīdam.

Kā liecina statistikas dati, aptuveni 26% no visiem pacientiem, kas sirgst ar ēšanas traucējumiem, mēģina veikt pašnāvību. [2]

Savukārt ik gadu visā pasaulē tiek reģistrēti vairāk nekā 10’000 nāves gadījumu, kuru tiešais cēlonis ir ēšanas traucējumi – katras 52 minūtes kāds cilvēks atņem sev dzīvību. [3] Anoreksija ir psihiskā saslimšana ar visaugstāko mirstības rādītāju – visbiežāk pacienti nomirst slimības izraisīto somatisko komplikāciju dēļ. Turklāt anoreksija ir vienīgā slimība, kuras dēļ pacients nevēršas pēc palīdzības, jo uzskata sevi par veselu. Pēdējā laikā īpaši pieaug kompulsīvās pārēšanās gadījumu skaits.

Ēšanas traucējumu ārstēšana

Ēšanas traucējumu ārstēšanā būtiska loma ir dažādu specialitāšu ārstiem, tostarp – psihiskās veselības aprūpes speciālistiem – psihoterapeitiem un psihiatriem. Lai mazinātu ēšanas traucējumu radītu komplikāciju risku un nelabvēlīgo iznākumu skaitu, nepieciešams ne vien informēt un izglītot sabiedrību kopumā, bet arī izveidot vienotu pacientu aprūpes sistēmu.

Šobrīd Latvijā šādas sistēmas, kurā darbojas multidisciplināra speciālistu komanda, ārstējot, aprūpējot un arī izglītojot pieaugušos pacientus ar ēšanas traucējumiem, nav. Izkliedētā veidā valstī ir zināms skaits speciālistu, kas ikdienā darbojas šajā jomā, taču viņi neatrodas vienuviet, un darbība nav koordinēta.

Konferencē “Pacientu ar ēšanas traucējumiem aprūpes sistēma” tika diskutēts par esošo veselības aprūpes organizāciju pacientiem ar ēšanas traucējumiem Latvijā un runāts par sistematizētas aprūpes izveides nepieciešamību pacientiem ar ēšanas traucējumiem, tostarp, nodrošinot secīgu un līdzvērtīgu pacienta pāreju no pediatriska uz pieauguša pacienta aprūpi. Ir izveidota Ēšanas traucējumu ārstēšanas programma bērniem un pusaudžiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un izstrādāti klīniskie algoritmi un pacientu ceļi ēšanas traucējumu diagnostikā un ārstēšanā bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, tie pieejami Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-un-pacientu-celi.

Konferencēs diskutētais un pārrunātais

Konferences dalībnieki izvirzīja vairākas idejas, kā uzlabot esošo aprūpes sistēmu. Viens no optimālākajiem risinājumiem būtu izveidot un attīstīt vienotu un apmācītu multidisciplināru speciālistu komandu sākumā Rīgā, vēlāk arī reģionos. Būtiski arī ir pilnveidot esošo speciālistu, kas strādā ar cilvēkiem, kam diagnosticēti ēšanas traucējumi, prasmes un kompetences, piedāvājot un nodrošinot izglītības iespējas un informācijas apmaiņu savstarpēji, piemēram, izveidojot tiešsaistes diskusiju grupu. Tīmekļa vietne varētu pildīt arī tālākizglītības funkciju, kur ekspertiem un nozares profesionāļiem būtu iespēja nodrošināt tiešsaistes apmācības un seminārus.

Konferencē “Ēšanas traucējumi, to diagnostika un ārstēšana” profesors P. Robinsons runāja par ēšanas traucējumu veidiem, to diagnostiku, risku izvērtēšanu pacientiem ar ēšanas traucējumiem, kā arī par ārstēšana plāna izveidi šāda veida pacientiem.

Strādājot ar pacientiem, kuriem diagnosticēti ēšanas traucējumi, liela nozīme ir jāvelta līdzestības un sadarbības veicināšanai, jo tas ievērojami sekmē ārstēšanas iznākumu.

Lai pacienti, viņu tuvinieki un citi līdzcilvēki būtu zinoši ēšanas traucējumu jomā, nepieciešams izveidot domubiedru grupu, kur apmainīties ar viedokļiem, sniegt atbalstu un dalīties ar informāciju par pieejamiem ārstniecības pakalpojumiem Latvijā, gan arī paust vēlmes un vajadzības šajā sakarā.

Ārsti, māsas un funkcionālie speciālisti varēja iepazīties ar divām ārstēšanas metodēm: specializēta klīniskā atbalsta vadīšana (SSCM-ED) un mentalizācijā balstīta terapija (MBT-ED), kuras ir specifiski izstrādātas vai pielāgotas ēšanas traucējumu pacientiem.

Konferences dalībniekiem bija arī iespēja praktiski trenēties un apgūt jaunas prasmes, risinot pacientu klīniskos gadījumus. Dalībnieki atzina, ka prof. Robinsona uzstāšanās bija kā svaigs elpas vilciens, unikāls notikums Latvijas medicīnā, kas ir veltīts šai nopietnajai pacientu grupai ar ēšanas traucējumiem. 

Konferences dalībnieku viedokļu apkopojums par veselības aprūpes organizāciju pacientiem ar ēšanas traucējumiem Latvijā tiks iesniegts arī Veselības Ministrijā.