PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Austrumu slimnīcā veiktas sešas īpaši sarežģītas operācijas pacientiem ar galvas asinsvadu patoloģijām

Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca
Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, piedaloties profesoram Šarbelam Muneijē (Charbel Mounayer) no Francijas, mediķi veikuši sešas īpaši sarežģītas mazinvazīvas operācijas pacientiem ar dažādām dzīvībai bīstamām galvas asinsvadu patoloģijām.

Profesoram Šarbelam Muneijē no Limožas universitātes slimnīcas ir liela pieredze mazinvazīvu galvas asinsvadu operāciju veikšanā, un viņš ir pasaulē vadošais speciālists arteriovenozo malformāciju jeb patoloģisku artērijas un vēnas savienojumu, ko veido daudzi kopā savijušies asinsvadi, ārstēšanā. Šāds kamolam līdzīgs asinsvadu veidojums ir cēlonis smadzeņu apasiņošanas traucējumiem, un tam ir augsts plīšanas risks.

Profesors Muneijē regulāri izglīto neiroinvazīvos radiologus visā pasaulē, piedaloties starptautiskos kongresos, organizējot neiroinvazīvās radioloģijas kursus un Limožas slimnīca apmācot dažādu valstu stažierus. Viņš ir bijis skolotājs arī Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas nodaļas vadītājai Sanitai Ponomarjovai, kura divus gadus smēlusies pieredzi, strādājot Limožas slimnīcā Francijā.

Ilgākā laika posmā Rīgas Austrumu slimnīcā tika atlasīti seši pacienti ar īpaši sarežģītām asinsvadu patoloģijām, kuru operēšana ir saistīta ar augstu risku. Lai veiktu šo pacientu neiroinvazīvu ārstēšanu, kā konsultants tika pieaicināts profesors Muneijē. Augstās sarežģītības pakāpes operācijas norisinājās divas dienas – 28. un 29. septembrī, katrai ilgstot 2–4 stundas. Mācīties no pieredzējušā franču speciālista bija ieradušies arī ārsti no Lietuvas, kuri vēroja, kā Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvā radioloģe Sanita Ponomarjova ar komandu profesora Muneijē uzraudzībā veica sarežģītās operācijas.

Visas operācijas tika izdarītas, patoloģiju novēršanai nepieciešamās ierīces un materiālus ievadot caur nelielu iegriezumu cirkšņa artērijā un ar speciālām stīgām pa asinsvadiem aizvirzot līdz vajadzīgajai vietai. Galvas asinsvadu patoloģijas ārstē arī, ķirurģiski atverot galvaskausu, taču šādas operācijas saistītas ar lielu sarežģījumu risku un pēc tām bieži nepieciešams vairākus mēnešus ilgs rehabilitācijas periods. Turklāt ļoti bieži, atverot galvaskausu, asinsvada patoloģijai nemaz nav iespējams piekļūt, jo nāktos skart par dzīvībai svarīgām vai citām būtiskām funkcijām atbildīgus smadzeņu centrus. Pēc saudzīgajām neiroinvazīvajām operācijām vairumā gadījumu pacients var doties mājās jau dažas dienas pēc operācijas.

Visi pacienti bija darbspējīgā vecumā. Jaunākais no tiem bija 27 gadus veca sieviete ar sarežģītu malformāciju – lielu, patoloģisku asinsvadu mudžekli smadzenēs, kas jebkurā mirklī varēja plīst. „Plīstot galvas asinsvadam, rodas smadzeņu apasiņošanas traucējumi, kas, cilvēkam laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību, var beigties ar neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem vai pat nāvi,” skaidro Austrumu slimnīcas invazīvā radioloģe Sanita Ponomarjova. Mediķu komanda liekos asinsvadus noslēdza, aizpildot tos ar speciālu, līmei līdzīgu vielu. Procedūru īpaši sarežģītu padarīja tas, ka bija jāuzmanās, lai „līme” neiekļūst veselajos asinsvados un neizraisa dzīvībai bīstamu nosprostojumu un smadzeņu audu bojājumus.

Divi pacienti bija ar sarežģītas formas un novietojuma galvas asinsvadu aneirismām jeb asinīm pildītiem maisveida izspīlējumiem, kam bija augsts plīšanas risks. Mazinvazīvas galvas asinsvadu aneirismu slēgšanas operācijas Rīgas Austrumu slimnīcā veic jau vairāk nekā desmit gadus, izdarot aptuveni 60 šādas operācijas gadā, taču šo pacientu aneirismām bija neierasta forma, kuru dēļ tās bija sarežģīti pilnībā slēgt. Parasti maisveida izspīlējumam ir tievs kakliņš, taču šiem diviem pacientiem aneirismas bija ar izteikti platu kakliņu, līdz ar to bija risks, ka speciālā spirāle, ar ko aizpilda aneirismu, var izkrist un nosprostot artēriju, izraisot insultu. Aneirismu slēgšanai tika izmantota īpaša tehnika.

Viens pacients bija ar līdzīgas formas aneirismu, kura jau reiz bija plīsusi. Mediķi to sarežģītās formas dēļ bija aizpildījuši tikai daļēji, līdz ar to bija risks, ka tā laika gaitā var kļūt lielāka un atkal plīst. Operācijas laikā aneirismas maiss tika pilnībā slēgts, tādējādi novēršot aneirismas plīsuma risku.

Citai pacientei bija pirms mēneša plīsusi, neliela aneirisma un asinsizplūdums, kam ķirurģiski piekļūt nebija iespējams. Šai pacientei tika ievietots īpašs, plūsmu novirzošs stents jeb caurulīte, kas neļauj asinīm krāties bīstamajā asinsvada „kabatā”.

Īpašs izaicinājums mediķu komandai bija pacients ar daudzām arteriovenozām fistulām jeb patoloģiskiem asinsvadu savienojumiem starp artērijām un vēnām, kuri bija iemesls smadzeņu apasiņošanas traucējumiem un pēkšņiem samaņas zudumiem. Mazinvazīvās operācijas gaitā visi patoloģiskie savienojumi tika nosprostoti, atjaunojot normālu asinsriti galvas smadzenēs.

Visas operācijas, neraugoties uz augsto sarežģītības pakāpi, noritēja veiksmīgi. Pašlaik pieci pacienti jau devušies mājās. Vissarežģītākais pacients, kuram tika aizvērtas vairākas fistulas, vēl dažas dienas paliks slimnīcā uz novērošanu un papildu medikamentozu terapiju.

Šo divu saspringto dienu laikā Rīgas Austrumu slimnīcā nonāca vēl divi akūti pacienti, kuriem bija plīsusi aneirisma. Tie nebija tik komplicēti gadījumi, taču prasīja neatliekamu mediķu iejaukšanos, tādēļ līdztekus sarežģītajām operācijām Rīgas Austrumu slimnīcas mediķi franču speciālista vadībā veica arī divas steidzamas operācijas, kas noritēja veiksmīgi.

Aneirismas un citas galvas asinsvadu patoloģijas ir kā bumbas ar laika degli, jo jebkurā mirklī var plīst vai izraisīt dzīvībai bīstamus traucējumus, skaidro daktere Ponomarjova. Tās lielākoties ir iedzimtas, bet var veidoties arī dzīves laikā, piemēram, pēc smagām infekcijām vai traumām.

Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas nodaļas ārsti regulāri sadarbojas ar augstas raudzes speciālistiem no citām valstīm, lai smeltos papildu pieredzi sarežģītu patoloģiju ārstēšanā. Pateicoties šai sadarbībai, kā arī invazīvajā radioloģijā izmantoto ierīču, materiālu un tehniku straujajai attīstībai, pēdējo desmit gadu gaitā Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvajiem radiologiem izdevies ievērojami uzlabot mazinvazīvo operāciju rezultātus, un viņi tiek galā ar aizvien sarežģītākiem uzdevumiem.

Lasītākais Doctus.lv
Ārsts ar... sievietes seju

Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]

D. Ričika
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Doctus
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Ārsts ar cīnītāja garu. Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS

Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.

M. Lapsa
Atvērta pieteikšanās starptautiskā konferenču maratonā – Zinātnes nedēļā

Šodien, 8. martā, RSU atvērusi pieteikšanos Zinātnes nedēļai (RSU Research Week), kas norisināsies no 22. līdz 26. martam tiešsaistē. Zinātnes nedēļa ir piecu starptautisku konferenču maratons ar vairāk nekā 1300 prezentācijām no 45 valstu zinātniekiem, aptverot pasaules tendences gan medicīnā un veselības aprūpē, gan sociālajās zinātnēs.

Rīgas Stradiņa universitāte