PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Latvijas iedzīvotāju seksuālā un reproduktīvā veselība. Kā to uzlabot?

Doctus
Latvijas iedzīvotāju seksuālā un reproduktīvā veselība. Kā to uzlabot?
Rīgā notiek plašs ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kura laikā eksperti diskutēja arī par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības un demogrāfijas problēmjautājumiem: augstu mātes mirstību, neauglību un kontracepcijas līdzekļu lietošanas paradumiem.

6.Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu kongress un 4. Lielbritānijas karaliskās ginekologu un dzemdību speciālistu koledžas Eiropas vīzijas konference, kuru apmeklē apmēram 500 šīs jomas speciālistu, ir īstā vieta, kur runāt arī par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem sabiedrības attīstībai.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir četrkārt augstāka mātes mirstība dzemdībās nekā vidēji Eiropā. Dr. Dace Rezeberga min, ka iemesls tik augstam rādītājam varētu būt sociālekonomiskais stāvoklis, ko apliecina fakts, ka 4 no mirušajām mātēm nav bijušas ginekologa vai dzemdību speciālista aprūpē. Daktere arī uzsver, ka ļoti svarīgi ir iesaistīt primārās veselības ārstus sieviešu izglītošanā un reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā.

Prof. Džeims Volkers (James Walker),  Karaliskās Dzemdību speciālistu un ginekologu kolēģijas  viceprezidents uzsvēra, ka efektīvākais veids kā samazināt mātes mirstības rādītāju, ir nodrošināt viegli pieejamu grūtnieču aprūpi. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti daudz ko var izdarīt bez būtiskiem finanšu ieguldījumiem, ka ļoti bieži pietiek ar sistēmas sakārtošanu. Būtiski ir izveidot audita un uzraudzības sistēmu, kas ļoti kvalitatīvi izvērtētu katru nāves gadījumu,  un ieteiktu konkrētus risinājumus un nepieciešamās izmaiņas sistēmā, lai tas neatkārtotos.

Ar neauglības problēmām Latvijā sastopas vidēji katrs 10 pāris, bet šis gan ir tikai minējums, jo konkrētu statistikas datu Latvijā nav. Dr.Rezeberga uzsver, ka neauglības problēma kļūst aktuāla sliktā demogrāfiskā stāvokļa dēļ. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas neapmaksā neauglības ārstēšanu un mākslīgo apaugļošanu.

Prof. Ians Kūks (Ian Cooke), Lielbritānijas Neauglības speciālistu asociācijas prezidents sniedza nelielu ieskatu neauglības jautājumu risināšanā Eiropā. Galvenās viņa atziņas bija, ka ir nepieciešama Veselības ministrijas un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sadarbība un vadlīniju izstrāde neauglības jautājumu risināšanai. Veselības ministrijai ir jāatbalsta šādu vadlīniju izstrāde, ieviešana, izplatīšana un to ievērošanas uzraudzīšana.

Joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju nepietiekami izmanto efektīvi kontracepciju, palielinot neplānotu grūtniecību un seksuāli transmisīvo infekciju risku, īpaši sociālā riska iedzīvotāju grupu un jauniešu vidū. Dr. Dace Matule norāda, ka Latvijas jauniešu lielākā problēma ir milzīgais informācijas daudzums, kas ir pieejams attiecībā uz kontracepciju un seksuālo veselību, bet jaunieši nespēj šo informāciju pielāgot savām vajadzībām. Latvijas paradokss it tas, ka jaunieši reti izmanto efektīvu kontracepcijas līdzekli, bet, neskatoties uz to, pēdējos gados samazinās pusaudžu grūtniecību skaits.

Prof. Johaness Bitcers (Johannes Bitzer), Eiropas Ginekoloģijas asociācijas viceprezidents un Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības asociācijas prezidents lūgts paust viedokli, vai valstij ir jāapmaksā kontracepcijas līdzekļi jauniešiem, nebija viennozīmīgs. Labas kontracepcijas nodrošināšana un izmantošana neapšaubāmi nodrošina labāku reproduktīvo veselību un šāda valsts rīcība ilgtermiņā noteikti atmaksājas. Tomēr tas, ka kontracepcijas līdzekļi tiek izsniegti bez maksas, nenozīmē, ka tie arī biežāk tiks lietoti. Svarīgi ir izglītot sabiedrību un pārliecināt, ka kontracepcijas līdzekļi ir jālieto.

Latvijā ir apstiprinātas jaunās Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kurās ir arī vairāki jautājumi saistīti ar reproduktīvo veselību, atliek cerēt, ka visas ieceres nepaliks tikai uzrakstītas uz papīra, un taps reāli rīcības plāni, kā sasniegt izvirzītos mērķus, un Latvijas iedzīvotāju seksuālā un reproduktīvā veselība tiešām uzlabosies.