Latvijas Kardiologu biedrība izsaka neizpratni par Latvijas Republikas Veselības ministrijas ierosinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas stātos spēkā ar 2012. gada 1. janvāri un paredzētu turpmāk stentu ar zāļu pārklājumu vietā apmaksāt tikai "parastos" metāla stentus.
Šo grozījumu pieņemšana pašreizējā redakcijā ne tikai likvidēs stratēģiski svarīgu ārstēšanas metodi, bet arī atsviedīs Latvijas kardioloģiju vairāk kā 10 vai pat 20 gadu senā vēsturē un ļoti apdraudēs sirds-asinsvadu slimnieku aprūpi, īpaši skarot pacientus ar akūtu miokarda infarktu. Latvija būs vienīgā valsts Eiropas savienībā, kurā tiks liegta ar zālēm pārklāto stentu implantācija pacientiem koronāro sirds slimību. Latvijā 2010. gadā no visām stentu implantācijām 46% gadījumu izmantoja ar zālēm pildītus stentus. Eiropā ar zālēm pildītu stentu kopējais īpatsvars atkarībā no valsts ir vidēji 70%.
Veselības ministrija atsaucas uz Apvienotā Karalistē 2008. gadā izdotajām NICE rekomendācijām, kurās tiek rekomendēta stentu izvēle, balstoties tikai uz cenas starpību, bet ir ignorējusi citus svarīgus apsvērumus, no kuriem daži ir īpaši akcentējami:
- NICE vadlīnijām ir tikai rekomendējošs raksturs vienas valsts (Apveinotās Karalistes) ietvaros, kurā, neskatoties uz šīm rekomendācijām ar zālēm pildīto stentu īpatsvars ir līdz 70% gadījumu.
- Eiropas Kardiologu biedrības 2010. gada vadlīnijās par miokarda revaskularizāciju (Eur Heart J. 2010;31:2501-2555) ir skaidri norādīts, ka ar zālēm pārklāto stentu izmantošana ir izvēles metode visos gadījumos, ja nav specifisku kontrindikācija.
- Eksistē vairākas ļoti augsta riska pacientu grupas, kurām "parasto" stentu implantācija nav pieļaujama, piem., pacientiem ar cukura diabētu u.c. Tiem vienīgā alternatīva ar zālēm pārklāto stentu implantācijai ir ķirurģiska operācija.
- Nav ņemta vērā pacientu ārstēšanas apmaksas kārtības specifika Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm. Latvijā apmaksa tiek veikta tikai par ārstēšanas gadījumu, neatkarīgi no pacienta klīniskā stāvokļa un riska - tiek samaksāts tikai par invazīvo ārstēšanu, bet ne par pārējiem hospitalizācijas un citu ārstēšanas metožu izdevumiem.Tiem, kuri uzskata, ka Latvijas kardioloģija ir dārga, salīdzinājumam minēšu neatliekamo invazīvo operāciju cenas citās valstīs: Lielbritānijā - 5200 LVL + slimnīcas izdevumi vienkāršākajām operācijām, Igaunijā - 5450 LVL (2011. gada Igaunijas Slimokašu datu bāzes dati), Latvijā - 3200 LVL (pašreiz), 2300 LVL (lēmuma projektā).
VM ieteikto MK noteikumu izmaiņu konsekvences būs tādas, ka pacientiem nāksies bieži veikt atkārtotas procedūras, kas prasīs papildus finansiālos līdzekļus un atkārtotas hospitalizācijas. Biežāk būs nepieciešams veikt ķirurģiskās operācijas, kas prasa vidēji divas reizes lielākas izmaksas, garākas hospitalizācijas un lielāku psiholoģisko stresu pacientiem. Daudzos gadījumos nāksies veikt ķirurģiskas operācijas mākslīgā asinsritē (ar sirds apstādināšanu), kad pacientu būtu bijis iespējams izārstēt ar invazīvu procedūru pat vienas dienas stacionārā. Turklāt, palielinoties kopējo procedūru skaitam, atbilstoši palielināsies rindas, kas var nopietni apdraudēt pacientu veselību un dzīvību.
Kopumā jāsecina, ka sagatavojot grozījumus, VM nav konsultējusies ar nozares profesionāļiem un ir pilnībā ignorējusi elementārus Eiropas vadlīnijām un vispārpieņemtai praksei atbilstošus pacientu ārstēšanas pamatprincipus. Latvijas Kardiologu beidrība respektē nepieciešamību optimizēt veselības aprūpes budžetu, bet izsaka pārliecību, ka brutāla ārstēšanas gadījumu apmaksas (tarifu) samazināšana, kas pilnībā var izjaukt pastāvošo sistēmu valstī, nav pieņemama.
Lai saglabātu pilnvērtīgu invazīvās kardioloģijas programmas darbu un pacientu adekvātu aprūpi, lūdzam LR Veselības ministriju turpināt diskusiju par finanšu līdzekļu optimizāciju invazīvās kardioloģijas jomā un nepieņemt galīgu lēmumu, kura seku likvidēšanai būs jāiegulda vairāk laika un resursu, nekā sistēmas radīšanai sākotnēji.
Kādos gadījumos ir nepieciešams stents, kas pildīts ar zālēm?
Pēdējās Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas nosaka, ka DES (drug eluting stent jeb ar zālēm pildīts stents) implantācija nepieciešama visos(!) gadījumos, ja vien nav kontrindikācijas. Finanšu trūkuma dēļ Latvijas Kardioloģijas centrs nespēj izpildīt šīs prasības, tāpēc paralēli DES joprojām tiek izmantoti arī parastie metāla stenti, kurus dažos gadījumos nemaz nedrīkst(!) izmantot. Aplami tiek uzskatīts, ka ar zālēm pildītie stenti ir parasto metāla stentu alternatīva! Operācijas, izmantojot ar zālēm pildītos stentus, atsevišķos gadījumos ir alternatīva koronāro artēriju šuntēšanas operācijām augsta riska pacientiem.
DES stentu efektivitāte
22 randomizētos pētījumos ar 9470 pacientiem ar zālēm pildītu stentu lietošana atkārtotu revaskularizāciju biežumu mazināja par 55% salīdzinājumā ar parastiem metāla stentiem. Vienkāršiem vārdiem sakot - atkārtotas operācijas bija nepieciešamas vairāk nekā uz pusi mazākam cilvēku skaitam. 34 nerandomizētos lielos reģistros ar 182901 pacientiem ar zālēm pildītu stentu lietošana salīdzinājumā ar parasta metāla stenta implantāciju mazināja mirstību par 22%, miokarda infarkta risku par 13% un atkārtotu operāciju skaitu par 46%. Laikā, kad mēs diskutējam par DES aizstāšanu ar parastiem metāla stentiem, pasaulē pirmās paaudzes DES jau tiek nomainīti uz otrās paaudzes DES. Tādējādi, laikā, kad pasaulē notiek parasto metāla stentu ražošanas samazināšana, DES stentu lietošanas pilnīga pārtraukšana mūsu valstī ir neiedomājama!
Mirstības samazināšanās
Desmit gadu laikā pateicoties mērķtiecīgai sistēmas izveidei un modernām tehnoloģijām pacientiem ar miokarda infarktu ir izdevies samazināt mirstību stacionāros no 22% 2001. gadā līdz 13-14% pēdējo divu gadu laikā. Ja valstī kopumā laikā no 2000. līdz 2008. gadam no sirds un asinsvadu slimībām ik gadus mira ap 18000 cilvēku, tad 2009. gadā šis skaitlis bija 16077 (Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze, www.csb.gov.lv). Kopš 2009. gada VM jau trīs reizes ir samazinājusi finansējumu katra ārstēšanas gadījuma apmaksai. Esam centušies to respektēt turpinot produktīvi strādāt. Ceturtais finansējuma ar vislielāko varbūtību samazinājums sagraus invazīvās kardioloģijas sistēmu valstī, t.sk., akūto kardioloģisko pacientu veselības aprūpes kārtību.
Cik pacientiem gada laikā tiek veikta angioplastija ar DES?
2010. gadā Latvijas Kardioloģijas centrā Rīgā un Latvijā tika veiktas: 4404 (LKC) / 6427 (Latvijā) angioplastijas; no tām, izmantojot stentu, tika veiktas 3907 / 5576 angioplastijas. No stentu implantācijām, izmantojot ar zālēm pildītu stentu (DES), tika veiktas 1806 (46%) / 2545 (46%) angioplastijas; izmantojot parastu metāla stentu, tika veikta 2101 (54%) / 3031 (54%) angioplastija.
Kādas sekas gaidāmas, ja stentu ar zāļu pārklājumu vietā būs jālieto tikai "parastie" metāla stenti?
LR Veselības ministrijas ieteikto MK noteikumu izmaiņu konsekvences būs tādas, ka pacientiem nāksies bieži veikt atkārtotas procedūras, kas prasīs papildu finansiālos līdzekļus un atkārtotas hospitalizācijas. Biežāk būs nepieciešams veikt šuntēšanas jeb ķirurģiskas operācijas mākslīgā asinsritē (ar sirds apstādināšanu). Palielināsies hospitalizācijas laiks. Tādā gadījumā būs nepieciešams paredzēt papildu finansējumu. Savukārt, palielinoties nepietiekami kvalitātīvu invazīvo operāciju skaitam, atbilstoši palielināsies rindas, kas var nopietni apdraudēt pacientu veselību un dzīvību.
Foto: no Doctus arhīva
