Maijs – muskuļu distonijas un spasticitātes ārstēšanai veltīts mēnesis
Pēc pasaules pētījumu datiem distoniju izplatība ir 30 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, pēc šādiem aprēķiniem Latvijā vajadzētu būt aptuveni 600 šādiem pacientiem. Šobrīd oficiāli ir reģistrēti aptuveni 300 pacientu ar muskuļu distonijām un daudzreiz vairāk pacientu ar spasticitāti. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilze Supe uzsvēra, ka distonijas patiesais pacientu skaits ir daudz lielāks. Daļai pacientu ir jāsadzīvo gan ar fiziskām kroplībām, gan ar to izraisīto sociālo atstumtību un depresiju, jo specifisku izmeklējumu šo diagnožu noteikšanā nav, bet pēc klīniskām izpausmēm ne visi ārsti atpazīst distonijas un uzstāda pareizu diagnozi. Šobrīd Latvijā ir trīs specializētie centri, kuros ārstē pacientus ar distonijām, tiem ir: Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca un Nacionālais Rehabilitācijas centrs „Vaivari”. Salīdzinājuma, Lietuvā ir 6 un Igaunijā - 8 specializētie centri, kuros nodrošina šo pacientu ārstēšanu. 
Dr.habil.med. Valdis Keris, kurš pārstāv Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku uzsvēra, ka, lai gan muskuļu distonija pēc tās izplatības atbilst reto slimību kategorijai, Latvijā tai līdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība. Turklāt tās ārstēšanu kavē nepietiekama sabiedrības informētība, apgrūtināta diagnosticēšana agrīnā stadijā, ierobežots valsts atbalsts zāļu kompensēšanā, kā arī nepietiekamas speciālistu zināšanas. Šie ir iemesli, kāpēc daļai slimnieku Latvijā netiek nodrošināta atbilstoša ārstēšana, saskaņā ar Eiropas un pasaules ārstniecības organizāciju rekomendācijām. Ņemot vērā, ka šobrīd Veselības ministrija strādā pie Nacionālā plāna reto slimību jomā, būtu svarīgi tajā iekļaut arī muskuļu distoniju un paredzēt lielāku valsts atbalstu tās ārstēšanai, balstoties uz citu valstu pieredzi, kas gala rezultātā samazina valsts izmaksas uz citu neefektīvāku metožu izmantošanu un pacienta uzturēšanu ar invaliditātes pensijām un pabalstiem.
Jau divdesmit gadus šo kustību traucējumu ārstēšanā izmanto pasaulē atzītu un Latvijā pieejamu botulīna toksīna injekciju metodi, kas veicina slimnieku no šķietami bezcerīgas situācijas atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē. Diemžēl šobrīd šīs metodes izmantošanai ir ierobežots valsts atbalsts.
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre uzsver, ka muskuļu distoniju un spasticitātes ārstēšana ar botulīna toksīna injekciju metodi tiek apmaksāta no valsts. Tomēr atzīst, ka pēdējos gados to finansējuma apjoms ir samazināts. Veselības ministrija atbalsta neirologu ierosinājumu, ka muskuļu distonija ir jāiekļauj reto slimību plānā. Viena lieta ir finansējuma trūkums, bet cita – iespējams, esošo līdzekļu ietvaros var darīt vēl vairāk. Šajā saistībā varam pieminēt Veselības ministrijas šobrīd izstrādājamo rīcības plānu reto slimību jomā. Distonijas noteikti tur būtu iekļaujamas. Spasticitātes pacientu ir krietni vairāk, tādēļ viņu ārstēšanu nevar iekļaut šajā plānā un risinājums jāmeklē citur.