Latvijas Kardiologu biedrība un pacientu biedrība ParSirdi.lv Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā bija sapulcinājusi vairāk nekā 50 bioloģijas un veselības mācības skolotāju, kas noklausījās kardiologu lekcijas.
Sirds_diena-thumb
Kardiologu pilotprojekta ietvaros skolēni tiks iesaistīti unikālā pētījumā par paaugstināta asinsspiediena izplatību ģimenēs. Projekta ideja - veicināt skolotāju, skolēnu un viņu ģimenes locekļu sarunas par sirds veselību un asinsspiedienu. Rīgas skolu audzēkņi tiks aicināti pētījuma anketā fiksēt savus un savu ģimenes locekļu asinsspiediena rādītājus, kas tiks apkopoti un publiskoti maijā. Sirds veselības Šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma dati liecina, ka Latvijā gandrīz katram otrajam pieaugušajam ir paaugstināts asinsspiediens; ja to neārstē, sekas var būt tādas smagas sirds slimības kā infarkts un insults.
Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.
Latvijā periodiski pastāv kritiska situācija ar donoru asinīm. Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., – bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā noslēdzies iepirkums par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) ēkas ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu pārbūvi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs 2025. gadā sasniedzis nozīmīgu pagrieziena punktu, iegūstot divus starptautiski nozīmīgus novērtējumus. Centram piešķirts Pasaules Alergoloģijas organizācijas (WAO - World Allergy Organization) Izcilības centra statuss, kā arī tas oficiāli uzņemts Angioedēmas references un izcilības centru tīklā ACARE (Angioedema Centers of Reference and Excellence), kļūstot par pirmo šādu centru Baltijas valstīs.
No 19. līdz 25. novembrim HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistīsies Eiropas rudens testēšanas nedēļas aktivitātēs. SPKC aicina atgādināt pacientiem, ka šajā laikā iedzīvotāji īpaši aicināti pārbaudīt savu veselību, veicot HIV, B un C vīrushepatīta, kā arī sifilisa eksprestestu – ātri, anonīmi un bez maksas.
Novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros. Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības Parkinosna slimības pacientu ārstēšanā un aprūpē.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Kādi ir biežākie mīti bērnu zobārstniecībā? Vai zobu veselībai jālieto kādi vitamīni? Kādas ir indikācijas piena zobu ekstrakcijai? Kāda šobrīd ir prakse gadījumos, kad piena zobā attīstījies kariess? Lasiet prof. ANDAS BRINKMANES atbildes uz šiem jautājumiem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Pētījums par gandrīz 200 pārtikas produktiem ar ticamu pārtikas alerģiju un 45 produktiem ar iespējamu pārtikas alerģiju nācis ar jaunām atklāsmēm par alimentāras alerģiskas reakcijas veicinātājiem. Lielākoties pētījumi koncentrējas uz lielo astotnieku – govs pienu, vistas olām, kviešiem, soju, zemesriekstiem, koku riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem -, taču šajā gadījumā izvērtēti iespējami un ticami prognostiskie faktori alerģiskai reakcijai plašām ēdienu grupām.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
