PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antipsihotiķu prenatālas ekspozīcijas ietekme uz augli

Doctus
Antipsihotiķu prenatālas ekspozīcijas ietekme uz augli
Pixabay.com
Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.

Lai noskaidrotu šo medikamentu saikni starp lietošanu prenatāli un radušām blaknēm, tika veikts uz populāciju balstīts kohortas pētījums, kurā iekļauti bērni, kas dzimuši laikā no 2001. gada janvāra līdz 2015. gadam, iekļaujot bērnu novērošanas termiņu līdz 2019. gada decembrim. Grūtnieces, kam lietoti antidepresanti vai litijs, netika iekļautas pētījumā.

Kā pētījuma pamata iznākumi tika ņemti tādi lielumi kā priekšlaicīgas dzemdības (< 37 gestācijas nedēļām), auglis ar mazu gestācijas svaru (dzimšanas svars < 2 deviācijas zem vidējā) un/vai primāra uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroma (UDHS) un/vai autiskā spektra traucējumu (AST) diagnoze bērnam pieaugot. Kohortā tika iekļauti 333 749 mātes-bērna pāri UDHS (vidējais mātes vecums dzemdībās 31,46 gad) analīzei un 411 251 pāris AST, pirmstermiņa dzemdību un maza gestācijas vecuma analīzei (vidējais mātes vecums dzemdībās 31,56 gadi). Kopā bija 13 196 bērni (3,95 %) ar UDHS, 8715 (2,12 %) bērni ar AST, 33 891 (8,24 %) pirmstermiņa dzimuši bērni un 7009 (1,70 %) bērni ar mazu gestācijas svaru. Svērtā risku attieciba bija 1,16 (95 % TI, 0,83–1,61) UDHS un 1,06 (95 % TI, 0,70–1,60) AST, kamēr svērtā iespēju attiecība bija 1,40 (95 % TI, 1,13–1,75) priekšlaicīgām dzemdībām un 1,36 (95 % TI, 0,86–2,14) mazam gestācijas svaram, salīdzinot zīdaiņus, kam bijusi antipsihotiķu ekspozīcija prenetāli ar tiem, kam tāda nav bijusi. Nav novērota statistiski ticama atšķirība starp prenatālu antipsihotiķu ekspozīciju un mātes anamnēzē esošu antipsihotiķu lietošanu ne UDHS, ne AST gadījumā, tāpat kā pie priekšlaicīgām dzemdībām vai mazam gestācijas vecumam. Augstāks risks bērnam attīstīties UDHS vai AST bija tām mātēm, kas bija ar kādu psihiatrisku slimību anamnēzē, salīdzinot ar tām mātēm, kas nekad nav lietojušas antipsihotiķus.

Šajā kohortas analīzē primārā analīzē parādās augstāki UDHS, AST, priekšlaicīgu dzemdību vai maza gestācijas svara riski tiem, kam prenatāli bijusi antipsihotiķu ekspozīcija. Bet negatīvo kontroles grupu analīze, tāpāt kā siblingu pielāgotā analīze un apakšgrupu analīzes tomēr augstākminētos riskus šajā pētījumā nepierāda. Pētījuma autori norāda, ka ja grūtniecei ir klīniska nepieciešama izrakstīt antipsihotiķus, speciālistiem nevajadzētu pārtraukt šo medikamentu ordinēšanu, izsverot riskus un ieguvumus.

Avots: Wang Z, Chan AYL, Coghill D, et al. Association Between Prenatal Exposure to Antipsychotics and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder, Autism Spectrum Disorder, Preterm Birth, and Small for Gestational Age. JAMA Intern Med. Published online August 16, 2021. doi:10.1001/jamainternmed.2021.4571