Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Agrīna menopauze saistīta ar palielinātu 2.tipa cukura diabēta risku

Doctus
Sievietēm ar agrīnu vai normālu menopauzes sākumu ir augstāks 2.tipa cukura diabēta risks, nekā tām, kurām menopauze sākas vēlāk, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetologia.

Pētījumā iekļāva 3639 sievietes pēc menopauzes vecumā. Vecums, kad sākusies menopauze, biju pašu sieviešu ziņots, to iedalīja vairākās grupās: pirms laika (pirms 40 gadu vecuma), agrīna (40 – 44 gadi), normāla (45 – 55 gadi), vēla (pēc 55 gadu vecuma). 2. tipa cukura diabēts tika konstatēts, izmantojot medicīnas ierakstus un glikozes līmeņa noteikšanu. Analīzei tika izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis, vienā modelī pārbaudīja saistību samērotu pēc iespējamiem jaucējfaktoriem; cits modelis tika samērots pēc iespējamiem mediatoriem, tai skaitā, aptaukošanās, C reaktīvais olbaltums, glikoze un insulīns, kā arī kopējais estradiola un androgēnu līmenis.

9,2 novērošanas gadu laikā 348 pētījuma dalībniecēm konstatēja 2. tipa cukura diabētu. Pēc samērošanas ar iespējamiem jaucējfaktoriem 2.tipa cukura diabēta attīstības HR bija -  3,7 (95 % TI [1,8 – 7,5]) sievietēm ar priekšlaicīgu menopauzi, 2,4 (95 % TI [1,3 – 4,3) sievietēm ar agrīnu menopauzi un 1,6 (95 % TI [1,0 – 2,8]) sievietēm ar normālu menopauzi -  salīdzinot ar sievietēm ar vēlu menopauzi (p<0,001). Tālāka samērošana pēc ķermeņa masas indeksa, metaboliem riska faktoriem, C-reaktīvā olbaltuma, endogēniem dzimumhormoniem vai ģenētiskiem faktoriem, neietekmēja šo saistību.

Pētnieki secināja, ka agrīns dabiskās menopauzes sākšanās ir neatkarīgi saistīta ar 2.tipa cukura diabētu attīstību sievietēm pēc menopauzes.

AVOTS: Muka T,  Asllanaj E, Avazverdi N, et al.  Age at natural menopause and risk of type 2 diabetes: a prospective cohort study. Diabetologia, 2017.

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U