Dramatiski Eiropā mazinājusies mirstība no sirds asinsvadu slimībām, taču ne Latvijā
Kopš 80.gadu sākuma daudzās Eiropas Savienības valstīs sirds asinsvadu slimības kā nāves cēlonis mazinājies vairāk nekā uz pusi. Tomēr, sirdsslimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropas reģionā, turklāt vērojama aptaukošanās pieauguma tendence un saslimstība ar diabētu, tāpēc pētnieki brīdina, ka veiksmīgā tendence, kas bijusi vērojama pēdējos 30 gados, drīz varētu sākt mazināties, atsaucoties uz zinātnieku paziņojumiem presei, ziņo Reuter.
Viens no pētniekiem Niks Tovnsends (Nick Townsend) no Oksfordas universitātes, norāda, ka lielākajai daļai Eiropas valstu, šā pētījuma dati ir labas ziņas, jo mirstības rādītāji mazinājušies ļoti pakāpeniski un stabili. "Taču mēs nesakām, ka darbs jau ir paveikts, jo izvērtējot tendences citās jomās, ir redzams risks, ka smagie darba augļi mirstības mazināšanā no sirds asinsvadu slimībām varētu nebūt ilglaicīgi."
Saskaņā ar Pasaules Veselības organziācijas datiem, sirds asisnsvadu slimības ik gadus pasaulē nogalina ap 17 miljonus cilvēku. Tovnsenda komanda pētīja mirstības rādītājus (abos dzimumos un četrās vecumgrupās: līdz 45 gadu vemumam, no 45-54 gadu vecumam, no 55-64 gadu vecumam un vecumā virs 65 gadiem) no koronārās sirds slimības laika posmā no 1980.-2009. gadam.
Iegūtie dati liecina, ka šajā laika posmā abos dzimumos un visās vecuma grupās ir būtisks mirstības samazinājums Eiropas Savienības valstīs. Visos vecomos vidēji reģionā mirstība ik gadus mazinājusies par 2.7% vīriešiem un par 2.4% sievietēm.
Lielbritānijā, Dānijā, Maltā, Nīderlandē un Zviedrijā bijis vislielākais mirstības radītāju samazinājums abos dzimumos, variējot no 72% samazinājuma starp vīriešiem Dānijā līdz 57% starp vīriešiem Maltā.
Tupretim Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā bijis viszemākais mirstības samazinājums un tas nav statistiski nozīmīgs. Savukārt Rumānijas vīriešu vidū bijis neliels, taču statistiski nozīmīgs 29% mirstības samazinājums.
Izvērtējot mirstības mazināšanos pa vecumgrupām, atšķirībās nav atrastas būtiskas sakarības. Aboslūtie koronārās sirds slimības mirstības rādītāji starp jaunākiem pieaugušajiem ir zemāki. Procentuāli kopš 1980. gada mirstība straujāk mazinājusies vecumgrupā līdz 45 gadu vecumam un vīriešu vidū.
Mirstības mazināšanās tendences bijušas vismazākās vecumgrupā līdz 45 gadiem abos dzimumos šādās valstīs: Itālija, Latvija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, un vīriešu vidū - Polijā un Slovākijā, sieviešu vidū - Čehijā un Francijā.
Vecumgrupā 45-54 gadi, mazākais mirstības samazinājums abās vecumgrupās bijis Latvijā un Apvienotajā Karalisē, sieviešu vidū - Lietuvā, vīriešu vidū - Zviedrijā, Austrijā, Čehijā un Slovākijā.
Pētījuma ietvaros nav analizēti specifiski mirstības cēloņi, taču Tovnsenda komanda kā būtiskako iemeslu min labāku medikamentu pieejamību - statīnus, asinsspiedienu mazinošus medikamentus un smēķētāju īpatsvara mazināšanos reģionā.
Aptaukošanās un diabēta slimnieku pieaugums Eiropā ir kā bumba ar laikadegli, norāda zinātnieki un ārsti, piebilstot, ka šie dati nav iemesls uzvaras aplausiem, jo Apvienotajā Karalistē vien ir divi miljoni iedzīvotāju, kas cinās ar koronāro sirds slimību un šie rādītāji neļauj mierā gulēt nedz ārstiem, nedz atbildīgajām amatpersonām.