PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dziedāšanas un mūzikas labvēlīgā ietekme uz veselību

Doctus
Dziedāšanas un mūzikas labvēlīgā ietekme uz veselību
Šajā Dziesmu un deju svētku nedēļā ielūkojamies 3 pētījumos, kas liecina par veselības ieguvumiem, kas saistīti ar dziedāšanu un mūziku. Kā izrādās, dziedāšana labvēlīgi ietekmē hroniskas obstruktūvas plaušu slimības (HOPS) gaitu un mazina elpas trūkumu. Savukārt ir virkne pierādījumu, ka parkinsonisms un demence ir slimības, kuru ārstēšanā palīdzīga ir mūzikas terapija, un arī priekšlaikus dzimušiem mazuļiem uzlabojas veselības rādītāji, kad māmiņas dzied šūpuļdziesmas.

Dziedāšana un HOPS

Dziedāšana labvēlīgi ietekmē veselību Dziedāšana labvēlīgi ietekmē veselību
Dziedāšana labvēlīgi ietekmē veselību
2010.gadā veikta pētījuma dati apliecina, ka dziedāšana ik dienas mazina elpas trūkumu hroniskas obstruktīvas slimības (HOPS) pacientiem, secinājuši zinātnieki pēc pētījuma, kurš veikts ar mērķi noskaidrot, kā mainās HOPS pacientu veselība pirms regulāras ikdienas dziedāšanas sākšanas un pēc. Pētījuma rezultāti izrādījušies ļoti pozitīvi. Galvenais skaidrojums ir, ka dziedāšana prasa precīzu elpošanas muskuļu darbības kontroli gan ieelpojot, gan izelpojot. Regulāra vingrināšanās rezultējas ar elpas trūkuma mazināšanos ikdienā, un tas ļauj HOPS pacientiem izvairīties no ikdienas aktivitāšu ierobežošanas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Pētījumā piedalījās 31 pacients, no tiem 25 pietījumu pabeidza (9 vīrieši, 16 sievietes, vecumā no 47-84 gadiem). Visiem pētījuma dalībniekiem bija diagnosticēts HOPS, taču nebija citu elpošanas slimību. Dalībniekiem tika dots informatīvs materiāls, kurā bija aprakstīta iedziedāšanās - balss iesildīšanas tehnika, kā arī 5 minūšu vokālās dziedāšanas uzdevums - dziesma, dalībniekiem bija šādi jādzied divreiz dienā - no rīta un vakarā.

Mērot plaušu funkcijas rādītājus pirms un pēc vingrināšanās, pētieki pacientiem konstatēja statistiski nozīmīgu uzlabošanos pēc viena no parametriem -  Borg Fatigue Rating. Citi plaušu funkcijas mērījumi neuzrādīja statistiski nozīmīgus uzlabojumus, taču absolūtajos rādītājos uzlabojumi bija redzami.

  • forced expiratory volume in 1 second (baseline, 2.11 ± 0.75; follow-up, 2.04 ± 0.61; P = .21);
  • inspiratory pressure (baseline, -53.44 ± 15.02; follow-up, -48.56 ± 33.75; P = .38);
  • expiratory pressure (baseline, 68.52 ± 14.77; follow-up, 67.88 ± 6.48; P = .81);
  • SGRQ score (baseline, 42.44 ± 17.53; follow-up, 39.87 ± 13.86; P = .18);
  • BSI-18 Global Severity Index score (baseline, 52.56 ± 9.11; follow-up, 51.68 ± 8.75; P = .51).

Taču paši pacienti atzina, ka dziedāšana ir bijusi patīkama un nomierinoša (84%), tā nav bijusi sāpīga terapijas metode (64%), un 64% teica, ka viņi, labprāt turpinātu vingrināties dziedāšanā.

Pētījums apstiprina iepriekš veikto pētījumu datus, ka dziedāšana uzlabo dzīves kvalitāti HOPS pacientiem.

Pētījumu komentējuši arī vairāki eksperti, norādot, ka dziedāšanai ir būtiska psiholoģiskā komponente - tā labvēlīgi ietekmē arī psihisko veselību un novērš depresijas rašanos, kas nereti sastopama HOPS pacientiem.

 

Datu avots: CHEST 2010: American College of Chest Physicians Annual Meeting: Abstract 9428. Presented October 31, 2010.

Jaundzimušie un vecāku dziedāšana

Priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem, kam bijušas elpošans problēmas un/vai sepse, veselības stāvoklis uzlabojās straujāk, ja viņu vecāki tiem dziedājuši šūpuļdziesmas, vai, ja atskaņota skaņa, kas līdzīga mātes sirdspukstiem un šķidruma kustībai dzemdē.

Žurnāls Pediatrics 2013. gada 15. aprīlī tiešsaistē publicējis rakstu par pētījumu, kurā analizēti dati par 272 priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem. Pētījums pierāda, ka dzīvās mūzikas dziedāšanas elementi - ritms, elpa, balss, dziedot mātes izvēlētas šūpuļdziesmas - var ietekmēt un uzlabot mazuļa fizioloģiskās funkcijas (piemēram, sirds un elpošanas rādītāji, skābekļa piesātinājuma līmenis, un aktivitātes līmenis) un attīstības funkcijas (piemēram, miega, ēšanas uzvedību, svara pieaugums). Divu nedēļu laikā pa trim reizēm nedēļā jaundzimušajiem bija mūzikas terapija. Tas palēnināja sirdsdarbības ritmu, palielināja kaloriju pateriņu, mūzika samazināja arī vecāku stresa līmeni.

 

Avots: http://pediatrics.aappublications.org/content/early/2013/04/10/peds.2012-1367.abstract

Demece, Parkinsona slimība un mūzikas terapija

Kā norāda Amerikas Mūzikas terapijas asociācijas prezidents Dr.Tomeino (Concetta M. Tomaino), pacientiem ar Parkinsona slimību bieži vien ir palēninātas kustības un grīļīga gaita. Ir pierādīts, ka mūzika, īpaši ļoti ritmiska mūzika, palīdz koordinēt kustības un gaitu. Mūzika arī uzlabo Parkinsona slimības pacientiem soļu garumu un līdzsvara sajūtu. Dr.Tomeino pētījumi liecina, ka dziedāšana uzlabo kmunikācijas prasmes un uzlabo runas funkciju Parkinsona slimības gadījumā.

 

Avots: http://www.medscape.com/viewarticle/773401_2

Tie ir tikai daži dati no lielā mūzikai un dziedāšanai veltīto pētījumu loka.