Fiziski aktīvs, bet arvien pieņemas svarā? Djukas universitātes pētījumā atklāti iemesli
Djukas Universitātes pētījumā analizētas saistības starp ekonomisko attīstību, ikdienas enerģijas patēriņu un aptaukošanās pieaugumu valstīs.
Lai gan daudzi eksperti uzskatījuši, ka pieaugošā aptaukošanās sabiedrībās ir saistīta ar samazinātu fizisko aktivitāti, pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki turīgākās valstīs patērē tikpat daudz vai pat vairāk enerģijas dienā. Rakstā, kas nesen publicēts žurnālā PNAS, Djukas Universitātes pētnieki uzsver, ka galvenais faktors ir palielināts kaloriju patēriņš, norādot, ka uzturs, nevis mazkustīgums, ir galvenais aptaukošanās krīzes virzītājspēks pasaulē.
“Lai gan desmitiem gadu ir mēģināts izprast aptaukošanās cēloņus ekonomiski attīstītās valstīs, sabiedrības veselības ieteikumi joprojām ir neskaidri attiecībā uz uztura un fiziskās aktivitātes relatīvo nozīmi. Šī plašā starptautiskā sadarbība ļauj pārbaudīt konkurējošās idejas. Ir skaidrs, ka izmaiņas uzturā, nevis samazināta aktivitāte, ir galvenais aptaukošanās iemesls ASV un citās attīstītās valstīs,” saka Hermans Pontzers, galvenais pētnieks Pontzera laboratorijā un profesors Evolucionārās antropoloģijas departamentā.
Pētnieki analizēja tūkstošiem mērījumu par ikdienas enerģijas patēriņu, ķermeņa tauku procentu un ķermeņa masas indeksu (ĶMI) pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem 34 populācijās sešos kontinentos. Vairāk nekā 4 200 pētījuma dalībnieki pārstāvēja dažādus dzīvesveidus un ekonomiskos apstākļus — no mednieku-vācēju un lopkopju kopienām līdz lauksaimniekiem un industrializētām sabiedrībām. Lai precīzāk noteiktu industrializācijas līmeni, pētnieki izmantoja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēku attīstības indeksu (HDI), kurā iekļauti dati par paredzamo mūža ilgumu, labklājību un izglītību.
“Lai arī mēs novērojām nelielu samazinājumu pēc ķermeņa izmēra koriģētajā kopējā enerģijas patēriņā līdz ar ekonomisko attīstību, šīs atšķirības izskaidroja tikai nelielu daļu no ķermeņa tauku pieauguma, kas notiek līdz ar attīstību. Tas liecina, ka citi faktori, piemēram, uztura izmaiņas, ir galvenie ķermeņa tauku pieauguma cēloņi,” norāda Amanda MakGroskija, viena no vadošajām pētniecēm šajā pētījumā.
Pētnieki cer, ka šis pētījums palīdzēs precizēt sabiedrības veselības vēstījumus un stratēģijas cīņā pret aptaukošanos. Tajā pašā laikā viņi uzsver, ka šie rezultāti nenozīmē, ka būtu jāmazina centieni veicināt fiziskās aktivitātes. Drīzāk dati atbalsta jauno vienprātību, ka uzturam un fiziskajām aktivitātēm ir jābūt vienlīdz svarīgām prioritātēm. “Uzturs un fiziskās aktivitātes jāuztver kā būtiski un savstarpēji papildinoši faktori, nevis aizvietojami,” norādīts pētījumā. Nākamais pētnieku solis būs identificēt, kuri uztura aspekti attīstītajās valstīs visvairāk veicina aptaukošanos.
AVOTS: McGrosky A, Luke A, Arab L, et al. Energy expenditure and obesity across the economic spectrum. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2025; 122 (29)