Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Izdegšanas sindroms ir vienādi bieži gan ambulatori, gan stacionāros strādājošajiem

Doctus
Pieņēmums, ka no izdegšanas sindroma biežāk cieš stacionāros strādājošie ārsti, salīdzinot ar ambulatori strādājošiem kolēģiem, izrādās ir nepareizs, secināts Meijo klīnikā veiktā pētījumā.

Pētnieki no Meijo klīnikas aplūkoja 54 pētījumus, kuros analizēts izdegšanas sindroms ārstu populācijā, pētnieki meklēja pierādījumus, ka slimnīcās strādājošie ārsti izdeg biežāk nekā ambulatori strādājošie. Kopumā šajos 54 pētījumos tika iekļauti vairāk nekā 5000 stacionāros strādājoši un vairāk nekā 1300 ambulatori strādājoši ārsti.

Izdegšana tika definēta kā sindroms, kas ietekmē darba dzīvi un ko raksturo cinisms, savrupība un neefektivitāte. Meijo klīnikas pētnieki meklēja faktorus, kas veicina izdegšanas attīstību. Lai gan tika novērotas nelielas izdegšanas sindroma efekta atšķirības strap ambulatoriem un stacionāros strādājošiem ārstiem, tomēr kopumā abas grupas vienlīdz bieži cieš no izdegšanas.

Izdegšanas sindroms ir visapkārt, un ja tas tiek meklēts, to arī atrod, uzsvēra pētnieks Daniels Roberts. Tas, ko pasaka šis pētījums ir, ka nav atšķirības, kur ārsts strādā, problēma var skart ikvienu, protams, izdegšanas risks ir saistīts ar ārsta specialitāti.

Faktori, kas veicina izdegšanu ir:

  • liela pacientu plūsma;
  • liels apjoms papīru darbu;
  • iztrūkstošs atbalsts

Faktori, kas var palīdzēt izvairīties no izdegšanas:

  • koleģiāla darba vide;
  • vecums (gados vecāki ārsti retāk cieš no izdegšanas);
  • iespēja turpināt medicīnisko izglītību, iespēja pilnveidot savas zināšanas un prasmes.

Dr. Roberts uzsvēra, ka ir nepieciešami plašāki pētījumi, lai noskaidrotu izdegšanas sindroma incidenci katrā specialitātē.  

 

Pirmavots: Daniel L. Roberts, Keith J. Cannon, Kay E. Wellik, Qing Wu, Adriane I. Budavari. Burnout in inpatient-based versus outpatient-based physicians: A systematic review and meta-analysis. Journal of Hospital Medicine, 2013; 8 (11): 653.

 

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U