Ārstiem bieži vien jāpieņem dažādus ētiskus izaicinājumus, tie ir saistīti gan ar sāpēm un nāvi, gan naudu un romantiku. Medscape aptaujāja vairāk nekā 7500 ārstus, tai skaitā 875 internistus par ētiskiem izaicinājumiem.
Sniedzam nelielu ieskatu intrenistu atbildēs:
Uz jautājumu, vai ir pieņemamas romantiskas un seksuālas attiecības ar pacientu/i, 72% respondentu atbildēja, ka nē. Salīdzinot ar 2014.gadu tas ir par 1 % vairāk (2014.g. – 71 % teica nē). Tomēr viens no pieciem ārstiem atzina, ka ir pieļaujamas romantiskas attiecības ar pacientu, ja ir pagājuši 6 mēneši vai gads no brīža, kad ir pārtraukta ārstēšana.
Uz jautājumu, vai jūs kādreiz izrakstāt placebo veida ārstēšanu pacientiem, kuriem ārstēšana nav nepieciešama, bet viņi to pieprasa, 43 % atbildēja apstiprinoši (2014.g. – 39 %), placebo medikamentus neizraksta 43 % (2014.g. – 40 %). 14 % to dara atkarībā no situācijas (2014.g. – 21 %).
Uz jautājumu, ja būtu jāatļauj ārsta asistēta pašnāvība vai ārsta asistēta pacienta nāve termināli slimiem pacientiem, 48 % atbildēja apstiprinoši, 36 % atbildēja noraidoši un 16 % uzskata, ka tas ir atkarīgs no situācijas.
Uz jautājumu, vai jūs ziņotu par kolēģi, kurš acīmredzot ir zāļu, alkohola vai slimības ietekmē, 77 % atbildēja, ka ziņotu un 18 % atbildēja, ka tas atkarīgs no situācijas.
64 % intrenistu atbildēja, ka ārstētu ģimeni, kas ir nolēmuši nevakcinēties, 19 % attiektos no šādas ģimenes ārstēšanas un 17 % skatītos no situācijas.
Gadījumos, ja ārsts ir pārliecināts, ka procedūra vai terapija pacientam palīdzēs, vai viņš min mazāk riskus pacientam, lai iegūtu pacienta piekrišanu. 77 % ārstu teica, ka nemazina risku aprakstu (2014.g. – 75 %), 13 % atzina, ka varētu nepateikt visus riskus līdz galam (2014.g. – 11 %) un 9 % skatītos atkarībā no situācijas (2014.g. – 14 %).
Uz jautājumu, vai jūs ietu pret ģimenes gribu un turpinātu ārstēšanu pacientam, kuram jūs jūtat, ka ir izredzes atveseļoties, 17 % atbildēja apstiprinoši (2014.g. – 18 %), 41 % atbildēja noraidoši (2014.g. – 35 %) un 41 % atbildēja, ka tas ir atkarīgs no situācijas (2014.g. – 47 %).
Uz jautājumu, vai pacientam, kuram ir neveselīgi paradumi būtu jāmaksā vairāk, 55 % ārstu atbildēja apstiprinoši (2014.g. – 67 %), 26 % atbildēja, ka nē (2014.g. – 20%) un 19 % uzskata, ka tas ir atkarīgs no situācijas (2014.g. – 14 %).
Uz jautājumu, vai jūs atklātu pacientam, ka neesat pietiekami pieredzējis paredzētās procedūras veikšanā, 56 % atbildēja apstiprinoši, 17 % atzina, ka neatzītos pacientam savā neprašanā un 27 % pieņemtu lēmumu atkarīgā no situācijas.
Pilnu aptaujas rezultātu apkopojumu var izlasīt Medscape mājaslapā.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.