Pacientu ziņotie rezultāti var palīdzēt prognozēt vēža izdzīvotību
Onkoloģijā PROM sniedz būtisku ieskatu pacientu subjektīvajā pieredzē visā ārstēšanās laikā. Lai gan pētījumi ir atraduši saistību starp šiem ziņojumiem un kopējo izdzīvošanu, PROM klīniskajā lēmumu pieņemšanā netiek plaši izmantoti, daļēji neskaidrības dēļ par to, kuri konkrētie rezultāti ir visnozīmīgākie.
Lai palīdzētu precizēt PROM nozīmi, pētnieki veica sistemātisku 69 najaušināta iedalīja klīnisko pētījumu pārskatu (n = 44 030), no kuriem 31 tika iekļauts meta-analīzē. Atbilstošajos pētījumos tika iekļauti pieaugušie pacienti ar vēzi, savākti viens vai vairāki PROM sākumpunkti un ziņots par kopējo dzīvildzi.
Primārais rezultāts bija sākotnējo PROM saistība ar kopējo dzīvildzi. Pētnieki arī izvērtēja specifisku PROM domēnu prognostisko nozīmi — tostarp simptomus un pacientu ikdienas funkcionēšanas, vispārējās veselības un dzīves kvalitātes rādītājus.
Pētījumi tika veikti vairākās valstīs, galvenokārt ASV (32 %), Francijā (16 %) un Beļģijā (13 %). Visbiežāk sastopamie vēža veidi bija plaušu (20 %), galvas un kakla (12 %), aizkuņģa dziedzera (12 %), kolorektālais (10 %) un prostatas (10 %) vēzis.
Pacientu ziņotā fiziskā funkcionēšana bija viskonsekventākais prognostiskais faktors, būtiski saistīts ar kopējo dzīvildzi 27 pētījumos (39 %). Augstāki fiziskās funkcionēšanas rādītāji bija saistīti ar labāku izdzīvošanu (HR = 0,94), tāpat kā augstāki lomu funkcionēšanas rādītāji (HR = 0,96) — tie atspoguļo pacienta spēju pildīt ikdienas pienākumus darbā un mājās.
Augstāki vispārējās veselības un dzīves kvalitātes rādītāji arī bija saistīti ar uzlabotu kopējo dzīvildzi, katram papildu punktam globālās veselības statusa skalā samazinot mirstības risku par 1 % (HR = 0,99).
Analizējot pacientu ziņotos simptomus, slikta dūša un vemšana (HR = 1,12), nogurums (HR = 1,05) un sāpes (HR = 1,07) — kā arī atsevišķu simptomu pieaugoša smaguma pakāpe (HR = 1,03) — visi bija saistīti ar sliktāku izdzīvošanu. Līdzīgi apetītes zudums (HR = 1,04) un elpas trūkums (HR = 1,03) bija saistīti ar sliktāku izdzīvošanu, bet aizcietējums un bezmiegs būtisku saistību neuzrādīja.
Rezultāti izcēla PROM “unikālo prognostisko vērtību”, kas pārsniedz tradicionālos klīniskos un ar slimību saistītos faktorus, rakstīja pētījuma autori.
Šie dati uzsver pacienta balss nozīmi, vienlaikus atbalstot pieaugošos centienus izstrādāt, pārbaudīt un ieviest sākotnējos klīniskos lēmumu atbalsta rīkus, kas integrē PROM, lai uzlabotu izdzīvošanas prognozi un informētu par klīnisko pētījumu uzņemšanu un ikdienas aprūpi.
AVOTS: Huang RS, Chen D, Benour A, et al. Patient-Reported Outcomes as Prognostic Indicators for Overall Survival in Cancer. A Systematic Review and Meta-Analysis. JAMA Oncology. September 11, 2025