Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Paredzamais veselīgas dzīves ilgums 187 valstīs: sistemātiska analīze par slimību radīto slogu

Doctus
Paredzamais veselīgas dzīves ilgums atkarīgs no mirstības un saslimstības rādītājiem vispārējā populācijā. Šis rādītājs tika izmantots, lai salīdzinātu slimību radīto slogu starp valstīm un tā izmaiņas laika gaitā. Paredzamais veselīgas dzīves ilgums tika analizēts 187 valstīs pēdējās divās dekādēs.

Datu analīzei tika izmantoti  Pasaules slimību sloga pētījuma (2010) (GBD) dati un tika novērtēts veselīgs dzīves ilgums 1990. – 2010.gadā. Paredzamais veselīgais dzīves ilgums tika aprēķināts ar dzīves tabulu (life table) metodi, aprēķinot vidējos veselības rādītājus katrā vecuma grupā. No GBD pētījuma tika paņemti vecuma specifiskie mirstības un slimību izplatības rādītāji par 1160 slimībām, un nespēju saistītu ar 220 saslimšanām.  Tika rēķināta vidējā kopējā veselība katrā vecuma grupā un samērota ar blakussaslimšanām. Kopumā tika aprēķinātas bērnu mirstības, pieaugušo mirstības un nespējas izmaiņas sabiedrībā laika posmā 1990.-2010.gads.

2010.gadā vīriešiem paredzamais veselīgais dzīves ilgums dzimšanas brīdī bija 58,3 gadi   (nenoteiktības intervāls 56,7 – 59,8) un sievietēm – 61,8 gadi (60,1 – 63,4). Paredzamais veselīgas dzīves ilgums pēdējo 20 gadu laikā ir pieaudzis daudz lēnēk nekā paredzamais dzīves ilgums, paredzamā dzīves ilguma pieaugums par 1 gadu ir saistīts ar paredzamā veselīgā dzīves ilguma pieaugumu par 0,8 gadiem. Analizējot šo rādītāju pa valstīm, secināts, ka viszemākais šis rādītājs  ir Haiti – 27,9 gadi vīriešiem (17,3 – 36,5) un 37,1 gads sievietēm (26,9 – 43,7) , bet visaugstākais tas ir Japānā – 68,8 gadi vīriešiem (67,0 – 70,4) un 71,7 gadi sievietēm (69,7 – 73,4). Salīdzinot paredzamo veselīgo dzīves ilgumu 1990. un 2010.gadā, secināts, ka par pieciem vai vairāk gadiem vīriešiem tas ir palielinājies 42 valstīs un sievietēm 37 valstīs, savukārt šis rādītājs samazinājās 21 valstī vīriešiem un 11 valstīs sievietēm.  Visās valstīs un visos gados, dzīves ilgums cieši un pozitīvi korelē ar nespējas dēļ zaudētajiem gadiem. Šī saistība saglabājās starp abiem dzimumiem gan šķersgriezuma, gan longitudinālos pētījumos, arī vērtējot uz dzimšanas brīdi vai 50 gadu vecumā. Izmaiņām invaliditātē bija mazs efekts uz paredzamajiem veselīgajiem dzīves gadiem, salīdzinot ar mirstības izmaiņām.  

Paredzamais veselīgais dzīves ilgums nozīmīgi atšķiras starp valstīm.  Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, palielinās arī invaliditātes dēļ zaudētie veselīgie gadi, kas apstiprina saslimstības hipotēzi – iedzīvotāju dzīves ilgums palielinās, bet pieaug arī slimību izplatība. Lai gan būtiski ir samazinājušie mirstības rādītāji daudzās valstīs, tomēr mazs samazinājums ir panākts attiecībā uz kopējo slimību sloga samazinājumu un traumām iedzīvotāju populācijās.

Pirmavots: The Lancet, Volume 380, Issue 9859, Pages 2144 - 2162, 15 December 2012

Foto no Doctus arhīva

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U