Profesijas un nodarbošanās, kurās ir visaugstākais depresijas risks

Pētnieki veica šķērsgriezuma pētījumu, izmantojot telefonaptaujas datus par vairāk nekā 536 000 aktīvi nodarbinātu civilo pieaugušo ASV, kas tika vākti no 2015. līdz 2019. gadam 37 štatos.
Galvenie rezultāti bija pašu ziņota dzīves laikā diagnosticēta depresija un psiholoģiski neveselīgo dienu (MUD) skaits.
Sekundārie rezultāti bija biežs psiholoģiskais distress (FMD — 14 vai vairāk MUD pēdējo 30 dienu laikā) un izteikts distress (30 MUD pēdējo 30 dienu laikā).
Visu darbinieku grupā dzīves laikā diagnosticētās depresijas, FMD un izteikta distress izplatības biežums bija attiecīgi 14 %, 10 % un 4 %.
No nozarēm visaugstākais psihiskās veselības problēmu izplatības rādītājs bija mazumtirdzniecībā strādājošajiem (koriģētais izplatības koeficients [APR] dzīves laikā diagnosticētai depresijai — 1,15; APR FMD — 1,23) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (APR dzīves laikā diagnosticētai depresijai — 1,13; nekoriģēts izteikts distress — 6,8 %). No profesijām visaugstākais FMD izplatības rādītājs bija mākslas, dizaina, izklaides, sporta un mediju jomā strādājošajiem (APR — 1,32), veselības aprūpes speciālistiem (APR — 1,19) un ēdienu gatavošanas un pasniegšanas darbiniekiem (APR — 1,20).
Vidējais MUD skaits bija augstāks darbiniekiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem (11,3), neprecētajiem (11,0) vai tiem, kam nebija veselības apdrošināšanas (11,9), salīdzinājumā ar atbilstošajām kontroles grupām, neatkarīgi no tā, vai viņiem bija diagnosticēta depresija dzīves laikā. Neapdrošinātie darbinieki salīdzinājumā ar apdrošinātajiem arī biežāk ziņoja par FMD (14 % pret 9 %) un izteiktu distress (7 % pret 4 %).
Sievietēm bija būtiski augstāka dzīves laikā diagnosticētās depresijas (20 % pret 10 %), FMD (12 % pret 8 %) un izteikta distress (5 % pret 3 %) izplatība nekā vīriešiem.
“Darba vietas var nozīmīgs faktors psihosociālo risku identificēšanā un mazināšanā, kā arī darbinieku psihiskās veselības veicināšanā. Nepieciešami papildu pētījumi, lai novērtētu ar darbu saistītos faktorus un darba vietas intervences efektivitāti,” raksta pētījuma autori.
AVOTS: Sussell AL, Yeoman K, Nixon CT, et al. US Workers’ Self-Reported Mental Health Outcomes by Industry and Occupation. JAMA Network Open. 2025;8;(6):e2514212.