Stress pandēmijas laikā ir saistīts ar paaugstinātu galvassāpju izplatību pusaudžiem
Pētnieki atklāja, ka faktori, kas pandēmijas laikā izraisīja galvassāpes pusaudžiem, bija palielināts ekrāna laiks mācībām tiešsaistē, depresija, trauksme, sieviešu dzimums un svara pieaugums.
"Ierobežojot ekrāna laiku un sniedzot vairāk psihosociālā atbalsta, tas palīdzētu samazināt Covid-19 pandēmijas radīto slogu pusaudžiem ar galvassāpēm." Rezultāti tika prezentēti Eiropas Neiroloģijas akadēmijas (EAN) kongresā 2022. gadā.
Galvassāpes ir izplatītākā neiroloģiska rakstura problēma bērniem un pusaudžiem. Potenciālie faktori, kas veicina galvassāpes šajā populācijā, ir miega un fizisko aktivitāšu trūkums, garīgās veselības problēmas un sociālekonomiskie apstākļi. Covid-19 pandēmijai ir bijusi "pārsteidzoša" ietekme uz visiem jauniešu dzīves aspektiem, sacīja pētnieki.
Dažos pētījumos tika ziņots par galvassāpju izplatības uzlabošanos pusaudžu vidū Covid-19 laikā, kas tika skaidrots ar mazāku ar skolu saistīto stresu. Tomēr pētnieki klīniskajā pieredzē novēroja, ka pandēmijas laikā gados jauni pacienti biežāk cieta no stiprām galvassāpēm.
Pētneiki atzīmēja, ka iepriekšējie pētījumi, kuros tika pētīta pandēmijas ietekme uz galvassāpēm tikai jauniešu vidū, tika veikti pandēmijas pirmajās dienās un pētīja īslaicīgu ietekmi. Līdz šim trūka pētījumu, kas pēta pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz galvassāpēm šajā pacientu grupā.
Pētījumā piedalījās 851 dalībnieks vecumā no 10 līdz 18 gadiem (vidējais vecums 14,9 gadi un 62 % sieviešu), kuri no 2021. gada augusta līdz decembrim apmeklēja neiroloģijas vai pediatrijas klīniku. Pētījumā netika iekļauti bērni un pusaudži ar neiroloģiskām problēmām, intelektuāliem traucējumiem, autisma spektra traucējumiem un epilepsiju. Dalībnieki aizpildīja detalizētas anketas, sniedzot datus par demogrāfiskajiem faktoriem, saskarsmi ar Covid-19 un elektroniskajām ierīcem, kā arī informāciju par depresijas simptomiem, kas novērtēti pacienta veselības aptaujā, un trauksmes simptomiem, izmantojot ģeneralizēto trauksmes un ar Covid-19 saistītu trauksmes skalu.
No kopējās pētījuma populācijas 756 (89 %) ziņoja par galvassāpēm. Šī galvassāpju izplatība bērniem un pusaudžiem ir tāda pati kā citos pētījumos.
Pētnieki atzīmēja vairākas atšķirības grupā ar galvassāpēm un grupā bez galvassāpēm. Sieviešu/vīriešu attiecība bija 2:1 pret 1:1, vidējais vecums bija 15,0 pret 14,4, un depresijas un vispārējas trauksmes rādītāji bija ievērojami augstāki galvassāpju grupā. Pcientiem ar galvassāpēm un bez tām nebija būtisku atšķirību attiecībā uz Covid-19 anamnēzē.
Pētnieki pacientus ar galvassāpēm iedalīja četrās grupās: galvassāpes pasliktinās (27 %), galvassāpes mazinās (3 %), jaunas galvassāpes (10 %) un stabilas galvassāpes (61 %). Salīdzinot ar citām grupām, grupā, kurā galvassāpes pasliktinājās bija ievērojami vairāk sieviešu un gados vecāku cilvēku ar smagākām un biežākām galvassāpēm. Šajā grupā bija arī vairāk dalībnieku, kuri ziņoja par vismaz 15 galvassāpju epizodēm mēnesī un kuri lietoja pretsāpju līdzekļus vismaz reizi mēnesī.
Pētījumā tika atklāts, ka galvassāpju smagums ievērojami palielinājās līdz ar vecumu, galvassāpju ilgumu, depresiju, ģeneralizētu trauksmi (visi p < 0,001) un Covid-19 trauksmi (p < 0,01). Galvassāpju biežums, mērot lēkmju skaitā mēnesī, ievērojami palielinājās līdz ar vecumu, depresiju un ģeneralizētu trauksmi (visi p < 0,001).
Galvassāpju iznākumu pasliktināšanās pandēmijas laikā bija saistīta ar ilgāku ekrāna laiku (OR]=1,7; 95 % TI [1,2–2,3]; p < 0,01), piemērotu apstākļu trūkumu tiešsaistes mācībām (OR=2,6; 95 % TI [1,8 - 3,8]; p < 0,001), depresiju (OR=2,0; 95 % TI [1,4 - 2,8]; P < 0,001); un Covid-19 trauksme (OR=3,2; 95 % TI [1,3–8,0]; p < 0,01). Citi veicinošie faktori bija skolas eksāmeni, dzīvošana pilsētā, sieviešu dzimums un svara pieaugums.
Var būt saikne starp ar Covid saistītām galvassāpēm un trauksmi vai depresiju, taču nav skaidrs, kas ko izraisa.
AVOTS: Congress of the European Academy of Neurology (EAN) 2022: Abstract A-22-03235. Presented June 25, 2022.