Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vai glikozes līmeņa paškontrole ir nepieciešama pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu?

Doctus
ASV veiktā pētījumā noskaidroja, ka glikozes līmeņa paškontrole ar glikometru neuzlabo cukura diabēta kontroli 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kuri nelieto insulīnu.

Par glikozes līmeņa paškontroles (GLP) nepieciešamību 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kuri nelieto insulīnu, iepriekš jau ir diskutēts, bet pētījumi, kas apliecinātu paškontroles nozīmīgumu netika veikti.

Šī pētījuma mērķis bija salīdzināt 3 GLP pieeju efektu uz HbA1c līmeni un dzīves kvalitāti pacientiem ar neinsulinējamu 2.tipa cukura diabētu.

Šis bija atvērta tipa nejaušināta iedalījuma pētījums 15 primārās veselības aprūpes centros laika periodā 2014.gada janvāris – 2015.gada jūlijs. Pētījumā iekļāva pacientus ar neinsulinējamu 2.tipa cukura diabētu, kuri bija vecāki par 30 gadiem un kuriem Hba1c bija virs 6,5 %, bet zemāks par 9,5 %. No 1032 atlasītajiem pacientiem, 450 tika nejaušināti iedalīti 3 grupās: viena grupa neveica GLP, viena grupa veica GLP vienu reizi dienā un viena grupa veica GLP vienu reizi dienā un uzreiz ziņoja par rezultātu.

Pētījuma primārais iznākums bija HbA1c līmeņa izmaiņas un dzīves kvalitātes mērījums 52. nedēļā.

Kopumā grupās nejaušināti tika iedalīti 450 pacienti un 418 (92,9 %) pētījumu pabeidza. 52.nedēļā nekonstatēja atšķirības HbA1c līmenī starp grupām (p>0,05; aprēķinātā samērotā vidējā HbA1c atšķirība starp grupām: GLP ar ziņošanu pret neveiktu GLP, -0,09 %, 95 % [-0,31 % - 0,14 %]; GLP pret neveiktu GLP, -0,05 %, 95 % [-0,27 % - 0,17 %]). Tāpat netika konstatētas arī statistiski ticamas atšķirības attiecībā uz dzīves kvalitāti. Netika konstatētas arī atšķirības blakusparādību biežumā, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā vai insulīna terapijas uzsākšanā.

Pētnieki secināja, ka pacientiem ar neinsulinējamu 2.tipa cukura diabētu, nav klīnisku vai statistisku atšķirību glikēmijas kontrolē vai dzīves kvalitātē, veicot glikozes līmeņa paškontroli vai neveicot to.

AVOTS: Young LA, Buse JB, Weaver MA, et al. Glucose Self-monitoring in Non–Insulin-Treated Patients With Type 2 Diabetes in Primary Care Settings. JAMA Internal Medicine, 2017

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U