Mamogrāfijas apmeklētība un krūts vēža incidence un mirstība
Kā pētījuma dalībnieces analīzē tika iekļautas 432 775 sievietes, kas no Zviedrijas Mamogrāfijas skrīninga programmas saņēma ielūgumu izmeklēties laikā no 1991.-2020.gadam vai nu 40, vai 50 gadu vecumā. Pētījumā analizēti tādi mainīgie kā skrīninga līdzestība, krūts vēža incidence, vēža raksturojošie lielumi un mirstība no krūts vēža. Pacientes novērotas līdz pat 25 gadiem kopš pirmā veiktā mamogrāfijas skrīninga vai saņemtās uzaicinājuma vēstules.
Novērošanas laikā, kas sasniedza 4 940 375 persongadus, tika konstatēti 16 059 krūts vēža gadījumi. Starp sievietēm, kas tika uzaicinātas veikt mamogrāfiju, 32,1 % (n = 138 760) to nebija veikušas. Starp šīm sievietēm biežāk novēroja izvairīšanos no skrīningu veikšanas un visticamāk tika konstatēti jau slimības simptomi un advancētas stadijas krūts vēža gadījumi. Piemēram, salīdzinājumā ar pirmā skrīninga veicējām, sievietēm, kas izmeklējumu neveica, III stadijas vēža iespēju attiecība konstatēta 1,53 (95 % TI 1,24-1,88) un IV stadijas vēža iespēju attiecība aprēķināta 3,61 (2,79-4,68). Novērošanās periodā par 6 818 686 persongadiem tika konstatēti 1603 nāves gadījumi no krūts vēža. Sievietēm, kas nebija piedalījušās pirmajā mamogrāfijas skrīningā bija ievērojami augstāks mirstības risks no krūts vēža: 25 gadu kumulatīvā mirstība 9,9 uz 1000 iepretī 7,0 uz 1000 sievietēm, kas skrīningu veica (pielāgotā draudu attiecība 1,40; 95 % TI 1,26-1,55). Tajā pašā laikā jāpiemin, ka krūts vēža incidences rādītāji 25 gadu griezumā bija līdzīgi abās grupās (7,8 % iepretī 7,6 %), kas norāda, ka paaugstināta mirstība ne-skrīninga grupā saistīta ar novēlotu diagnozes noteikšanu, nevis augstākiem incidences rādītājiem.
Avots: Ma Z, He W, Zhang Y, Mao X, Tapia J, Hall P et al. First mammography screening participation and breast cancer incidence and mortality in the subsequent 25 years: population based cohort study BMJ 2025; 390 :e085029 doi:10.1136/bmj-2025-085029