Parkinsona slimības risks pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem
Lai noskaidrotu potenciālo saistību starp AST un nākotnes PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums, izmanojot zviedru nacionālo reģistru datus. Pētījumā iekļauti visi indivīdi, kas dzimuši Zviedrijā no 1974.-1999.gadam un kuriem pieejama pilnvērtīga medicīniskā informācija, lai izvērtētu veselības stāvokli no 20 gadu vecuma līdz 2022.gada 31.decembrim. Pētījuma ekspozīcija: AST diagnoze kā laikā mainīgais lielums. PS diagnoze tika izgūta no Nacionāla Pacientu reģistra. Kā potenciālie modificējošie notikumi dzīves laikā tika ņemti vērā dzimšana priekšlaikus, depresija, antidepresantu lietošana, antipsihotiķu ekspozīcija.
Pētījumā iekļāva 2 278 565 cilvēkus (vidējais [IQR] vecums pētījuma beigās bija 34 [29-42] gadi; 1 106 772 sievietes [48,6 %]. PS attīstījusies 438 no 2 226 611 indivīdiem bez AST (0,02 %; 1,3 gadījumi uz 100 000 persongadiem) un 24 no 51 954 indivīdiem ar AST (0,05 %; 3,9 gadījumi uz 100 000 persongadiem); RR 4,43 (95 % TI 2,92-6,72). Riski bija līdzīgi pēc dzimuma, socioekonomiskā statusa, ģimenes psihiskās veselības anamnēzes, ģimenes PS anamnēzes pielāgošanas. Dzimšana priekšlaikus vai agrīni termiņā neietekmēja PS risku. Depresija un antidepresantu lietošana bija saistīta ar paaugstinātu PS risku neatkarīgi no AST klātbūtnes.
AST uzrādīja paaugstinātu PS risku pat pēc tādu mainīgo pielāgošanas kā depresija, antidepresantu lietošana un antipsihotiķu ekspozīcija. Šie rezultāti norāda uz potenciāli dalītu etioloģiju starp AST un PS, attiecīgi aicinot pievērst vairāk uzmanības ilgtermiņa neiroloģisku stāvokļu attīstībai pacientiem ar AST.
Avots: Yin W, Reichenberg A, Schnaider Beeri M, et al. Risk of Parkinson Disease in Individuals With Autism Spectrum Disorder. JAMA Neurol. Published online May 27, 2025. doi:10.1001/jamaneurol.2025.1284