Sedācijas iespējas delīrija gadījumā paliatīvajā aprūpē: nejaušināti kontrolēts pētījums
Lai salīdzinātu tādu medikamentu un kombināciju efektu kā haloperidols, lorazepāms, haloperidols + lorazepāms un placebo plānveida ievades veidā pacientiem ar advancētu vēzi un delīriju, veikts daudzcentru nejaušināti kontrolēts klīniskais pētījums trīs akūtās paliatīvās aprūpes institūcijās Taivānā un ASV. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar advancētu vēzi, kas piedzīvo persistējošu nemierīgumu un/vai ažitāciju neskatoties uz saņemto nefarmakoloģisko terapiju un standarta devu haloperidolu. Starp pētījumam derīgiem 245 pacientiem, izvēlēti dalībai tika 111 pacienti, un 75 saņēma aklinātu terapiju. Pēc nejaušības principa pacienti tika iedalīti grupās 1:1:1:1 (stratificēti pēc RASS [Richmond Agitation-Sedation Scale] skalas). Pētījuma periods bija no 2019.gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam ar 30 dienu novērojumu periodu pēc medikamentu ordinēšanas. Pacienti saņēma haloperidolu, lorazepāmu, haloperidolu + lorazepāmu vai placebo ik 4 stundas līdz izrakstīšanas brīdim, nāvei vai atteikumam no pētījuma. Medikamenti visās četrās grupās bija identiska tilpuma un izskata.Pētījuma galvenais iznākums bija izmaiņas RASS skalā pirmo 24 h laikā. Sekundārie iznākumi: glābjoša neiroleptiķa vai benzodiazepīna nepieciešamība pirmajās 24 stundās, delīrija smaguma pakāpe, pacienta komforta līmenis un blaknes.
Primārais iznākums tika izvērtēts 72 pacientiem (vidējais [SN] vecums 64 [12] gadi, 42 vīrieši [58 %]) ar vidējo (IQR) MDAS rezultātu 24 (18-29). Lorazepāma grupā bija ievērojami zemāki RASS rezultāti kā haloperidola grupā (vidējā atšķirība -2,1; 95 % TI -3,4 līdz -0,9; p < 0,001) un kombinācijai bija ievērojami zmeāks RASS kā haloperidola grupā (-2,0; 95 % TI -3,2 līdz -0,8; p = 0,002). Tomēr netika novērota nozīmīga atšķirība starp haloperidolu un placebo grupām, kā arī starp kombinēto terapiju un lorazepāma grupu. Kombinētā terapija un lorezepāma grupā glābjošie medikamenti bija nepieciešami retāk salīdzinājumā ar haloperidola vai placebo grupas pacientiem (attiecīgi 32 %, 37 %, 56 %, 83 %; p = 0,06). Starp grupām neatšķīrās blakņu profils vai izdzīvotības rādītāji.
Šā nejaušināti kontrolētā pētījuma rezultāti norāda, ka proaktīva ieplānota sedatīvu lietošana, šajā gadījumā ar lorazepāmu, var samazināt persistējošu nemierīgumu un/vai ažitāciju pacientiem ar advancētu vēzi un delīriju.
Avots: Hui D, De La Rosa A, Tsai J, et al. Proportional Sedation for Persistent Agitated Delirium in Palliative Care: A Randomized Clinical Trial. JAMA Oncol. Published online July 31, 2025. doi:10.1001/jamaoncol.2025.2212