PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Spironolaktona efektivitāte sievietēm aknes terapijā — nejaušināti kontrolēta pētījuma rezultāti

Doctus
Spironolaktona efektivitāte sievietēm aknes terapijā — nejaušināti kontrolēta pētījuma rezultāti
Pixabay.com
Acne vulgaris ir bieža problēma pusaudžiem un nereti nepāriet arī pieaugušo vecumā. Apmēram trešdaļai pacientu tiek ordinēti ilgstoši antibakteriālās terapijas kursi (28 dienas un ilgāk). Pieaugot antibakteriālajai rezistencei, jāmeklē jaunas alternatīvas antibiotiku vietā. Spironolaktons varētu būt viena no tām savu antiandrogēno īpašību dēļ.

Pētījuma SAFA (The Spironolactone for Adult Female Acne) laikā pētnieki skaidroja, vai spironolaktons kā papildu līdzeklis standarta sejas kopšanas pasākumiem uzlabo ādas stāvokli pieaugušām pacientēm ar acne vulgaris. Šajā daudzcentru 3. fāzes, divkārt maskētajā, ar placebo kontrolētajā pētījumā iekļāva sievietes no 18 gadu vecuma ar sejas akni, kuras ārstēšanā pēc būtības nepieciešamas antibiotikas. Lai piedalītos pētījumā, aknes simptomātikai bija jābūt vismaz 6 mēnešus. Dalībnieces pēc nejaušības principa (1:1) pirmās sešas nedēļas dienā saņēma 50 mg spironolaktonu vai placebo; tad deva tika palielināta līdz 100 mg spironolaktona dienā vēl 18 nedēļas. Dalībniecēm bija ļauts turpināt līdzšinējo lokālo terapiju. Primārais pētījuma iznākums bija Acne–QoL simptomu apakšskalas rezultāts 12. nedēļā (0—30 punkti, lielāks punktu skaits atbilst uzlabojumiem). Sekundārie iznākumi bija Acne–QoL 24. nedēļā, pacientes pašvērtējums, pētnieka vispārējais novērtējums IGA un blakņu profils.

Pētījuma ietvaros tika izvērtēta 1267 sieviešu atbilstība pētījuma prasībām; 410 pacientes pēc nejaušības principa tika iedalītas intervences grupā (n = 201) vai kontroles grupā (n = 209) un 342 pacientes tika iekļautas primārajā pētījuma analīzē (n = 176 intervences grupā, n = 166 kontroles grupā). Dalībnieču vidējais vecums bija 29,2 gadi (SN 7,2), 7 % sieviešu bija etniskās minoritātes, aknes pakāpe 46 % bija viegla, 40 % vidēji smaga, 13 % smaga. Vidējais Acne–QoL rezultāts pētījuma sākumā spironolaktona grupai bija 13,2 (SN 4,9), 12. nedēļā tas bija 19,2 (6,1). Kontroles grupā Acne–QoL pētījuma sākumā bija 12,9 (4,5), 12. nedēļā 17,8 (5,6). Atšķirība spironolaktona labā 1,27 (95 % TI 0,07—2,46). 24. nedēļā spironolaktona grupā rezultāts bija 21,2 (5,9) un kontroles grupā 17,4 (5,8); atšķirība 3,45 (95 % TI 2,16—4,75).

Spironolaktona grupas dalībnieces pētījuma 12. nedēļā biežāk ziņoja par ādas uzlabojumiem nekā kontroles grupa (72 % pret 68 %, iespēju attiecība (IA) 1,16 [95 % TI 0,70—1,91]), bet būtiska atšķirība tika novērota pētījuma 24. nedēļā (82 % pret 63 %, IA 2,72 [1,50—4,93]). Ārstēšanas veiksme (pēc IGA klasifikācijas) 12. nedēļā bija 31 (19 %) no 168 spironolaktona grupā un deviņām (6 %) no 160 placebo grupā (5,18 [2,18—12,28]). Blaknes biežāk sastopamas bija spironolaktona grupā, ziņojot par galvassāpēm (20 % pret 12 %; p = 0,02). Nopietnas, dzīvību apdraudošas blaknes netika ziņotas.

AVOTS: Santer M, Lawrence M, Renz S, et al. Effectiveness of spironolactone for women with acne vulgaris (SAFA) in England and Wales: pragmatic, multicentre, phase 3, double blind, randomised controlled trial BMJ 2023; 381: e074349 doi:10.1136/bmj-2022-074349