Starp Baltijas valstīm ir būtiskas atšķirības Parkinsona slimības pacientu ārstēšānā
Eiropas Neirologu akadēmijas (EAN) prezidente prof. Elena Moro prezentēja aktuālo PS ārstēšanas situāciju Eiropā, starptautiskās vadlīnijas, mūsdienīgo terapiju nozīmi un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi modernām ārstēšanas metodēm, neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas.
Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības PS pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Igaunijā ir pieejamība visām progresīvajām terapijām ar 100% kompensāciju, kā arī rehabilitācijas iespējas ir salīdzinoši labas, lai gan pastāv noteikti ierobežojoši kritēriji. Lietuvā situācija ir nedaudz sliktāka, taču joprojām ievērojami labāka nekā Latvijā, tā kā divos centros ir pieejama dziļā smadzeņu stimulācijas (DBS) operācija un medikamenti ir 100% kompensēti.
Latvijā medicīniskās aprūpes pieejamība Parkinsona slimības pacientiem ir problemātiskākā Baltijā: vairākas būtiskas pamata ārstēšanas metodes nav pieejamas, un tām, kas ir pieejamas, valsts nodrošina tikai 75% kompensāciju (Igaunijā un Lietuvā – 100%). Tas vidēji smagas un smagas (komplicētas) stadijas PS pacientiem rada vadlīnijām neatbilstošu ārstēšanu, nesamērīgu finansiālo slogu, kas tieši ietekmē dzīves kvalitāti un ārstēšanas rezultātus.
Slimības specifikas dēļ pacientiem bieži ir grūti aktīvi aizstāvēt savas tiesības, tādēļ uzstādījums par vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem Eiropas Savienībā Latvijā šobrīd nav nodrošināts. Ikmēneša ārstēšanas izdevumi ir ļoti lieli (300–600 EUR/mēn), kas būtiski ietekmē pacientu sociālo drošību un ģimeņu labklājību.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Inita Rolava un Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, kā arī Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere analizēja sistēmiskos šķēršļus un potenciālos risinājumus progresīvo terapiju ieviešanai un aprūpes sistēmas pilnveidei.
Latvijas Kustību slimību speciālistu biedrības (LKSB) valdes locekle Krista Lazdovska norādīja, ka 2024. un 2025. gados visi pacientu iesniegumi (S2 forma), adresēti NVD, ar neirologu konsīliju slēdzieniem par jaunu papildus medikamentu kompensāciju, ir tikuši noraidīti, tāpat arī pacientiem atteikta dziļās smadzeņu stimulācijas apmaksa ārvalstīs.
Starptautiskās diskusijas noslēgumā tika prezentēts kopīgi izstrādāti vienošanās dokumenti: Sadarbības memorands Latvijai un Baltijas deklarācija par Parkinsona slimības pacientu ārstēšanas un aprūpes uzlabošanu, kurā paredzēti konkrēti soļi:
- nodrošināt 100% kompensāciju Parkinsona slimības ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem;
- iekļaut ierīču asistētās progresīvās terapijas (dziļo smadzeņu stimulāciju un pumpju terapijas) valsts apmaksātajā ārstēšanā;
- izstrādāt vienotus kritērijus un algoritmus progresīvo terapiju piešķiršanai;
- ieviest multidisciplināras aprūpes komandas un koordinētu rehabilitācijas sistēmu;
- izveidot valsts Parkinsona slimības reģistru datu kvalitātes un veselības politikas plānošanas uzlabošanai;
- stiprināt Baltijas valstu sadarbību aprūpes harmonizēšanā;
- nodrošināt pacientu un viņu ģimeņu aprūpētāju atbalsta sistēmas;
- integrēt neiroloģiskās paliatīvās aprūpes principus veselības aprūpes sistēmā.