PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vai vegāns uzturs pasargā no sirds un asinsvadu slimībām?

Doctus
Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.

Lai noskaidrotu atbildi uz augstākminēto jautājumu, tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu analīze no tādām datu bāzēm kā Cochrane Central Register of Controlled Trials (CENTRAL), MEDLINE, Embase un Web of Science Core Collection. Tāpat informācija tika meklēta ClinicalTrials.gov 2021.gada janvārī. Netika noteikti kādi ar publikācijas valodu noteikti ierobežojumi.

Tika izvēlēti nejaušināti kontrolēti pētījumi par veseliem pieaugušajiem, pieaugušajiem ar augstu KV slimību risku (primāra profilakse) un tiem, kam jau ir kāda kardiovaskulāra slimība (sekundāra profilakse). Vegānu diēta nozīmēja, ka no diētas izslēgta gaļa, zivis, olas, piena un bišu produkti. Pētījumos veiktās intervences varēja būt vai no sniegti padomi par diētu, diētas nodrošināšana ar konkrētiem produktiem vai abi. Šo pētījumu salīdzināmās jeb kontroles grupas nesaņēma nekādu iejaukšanos viņu diētā, iejaukšanās bija minimāla, vai vegānā diēta tika salīdzināta ar citu diētas veidu. Iznākumi bija klīniskie simptomi, KV slimību riska faktori. Analīzē tika iekļauti tikai tie pētījumi, kuriem izsekošanas laiks bija vismaz 12 nedēļas, definējot intervences periodu un periodu pēc intervences.

Iekļaušanas kritērijiem atbilda 13 nejaušināti kontrolēti pētījumi un astoņi šobrīd noritoši pētījumi. Lielākā daļa pētījumi bija veltīti primārai profilaksei. Tikai viens pētījums ar sekundāru profilaksi tika iekļauts datu analīzē. Lielākoties pētījumos tika analīzētas izmaiņas asinsspiediena rādītājos un lipīdu līmenī. Pētījumi salīdzināšanai tika iedalīti 3 grupās – pirmā grupā 4 pētījumi ar 466 dalībniekiem, otrā grupā 8 pētījumi ar 409 dalībniekiem (pētījumi, kur vegānā diēta tika salīdzināta ar citu diētas veidu) un trešā grupa ar vienīgo sekundārās profilakses pētījumu.

Tika atrasti vidējas ticamības pierādījumi no 4 pētījumiem ar 449 dalībniekiem (pirmā grupa), ka vegānā diēta iespējams nedaudz samazina kopējā holesterīna līmeni asinīs (vidējā atšķirība – 0,24 mmol/L, 95 % TI -0,36– -0,12) un ZBLH (vidējā atšķirība -,022 mmol/L, 95 % TI -0,32– -0,11), un pavisam minimāli pazemina ABLH līmeni asinīs (vidējā atšķirība -0,08 mmol/L, 95 % TI -0,11– -0,04), tajā pašā laikā minimāli paaugstinot triglicerīdu līmeni asinīs (vidējā starpība 0,11 mmol/L, 95 % TI 0,01–0,21). Pavisam mazās izmaiņas ABLH un triglicerīdu līmenī ir tieši pretējais gaidītajam. Ir zemas ticamības pierādījumi tam, ka vegāns uzturs ietekmē sistoliskā asinsspiediena rādītājus (vidējā atšķirība 0,94 mmHg, 95 % TI -1,18–3,06); 3 pētījumi, 374 dalībnieki) un diastolisko asinsspiedienu (vidējā atšķirība -0,27 mmHg, 95 % TI -1,67– 1,12; 3 pētījumi, 372 dalībnieki).

Otrās grupas dati bija līdzīgi un ar vēl mazāku ticamības momentu. Netika atrasti pierādījumi, ka vegānā diēta salīdzinot ar citiem diētu veidiem jebkādi ietekmē kopējā holesterīna līmeni, ZBLH, ABLH vai triglicerīdus. Tāpat nebija skaidrs vegānas diētas efekts uz asinsspiedienu.

Tikai viens pētījums ar 63 dalībniekiem analizēja sekundāru KV slimību/notikumu profilaksi un arī nav atrasti pierādījumi, ka vegānā diēta labvēlīgi ietekmē lipīdu līmeni vai asinsspiedienu šīs konkrētās diētas piekritējiem,– iegūtie dati bija zema vai ļoti zema līmeņa ticamības.

Četros pētījumos tika ziņots par diētas blaknēm, kuras vai nu netika novērotas, vai bija nebūtiskas.

Nejaušināti kontrolēto pētījumu analīzes autori secina, ka šobrīd veiktie pētījumi ir lielākoties ļoti mazi, ar nelielu skaitu dalībnieku. Neviens no šiem pētījumiem neziņoja par kādiem KV slimību notikumiem pētījuma laikā. Šobrīd ir nepietiekama informācija, lai secinātu par jebkādiem vegānas diētas efektiem saistībā ar kardiovaskulāro slimību riska faktoru profilaksi. Šobrīd noritošie pētījumi vērsti uz primāro profilaksi, izteikti trūkst pētījumu, kur būtu aplūkoti vegānas diētas efekti sekundārā profilaksē.

Avots: Rees K, Al-Khudairy L, Takeda A, Stranges S. Vegan dietary pattern for the primary and secondary prevention of cardiovascular diseases. Cochrane Database Syst Rev. 2021 Feb 25;2:CD013501. doi: 10.1002/14651858.CD013501.pub2. PMID: 33629376.

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Mazkustīgums saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un pat nāvi

Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus