Primāra vakcinācija uzlabo imūnreakciju, savukārt hroniska antigēna iedarbība var izraisīt imūno toleranci. Ieguvumi un riski no atkārtotas vakcinācijas arvien ir neskaidri.
Vakcinācija grūtniecības laikā pret Covid–19 saistīta ar samazinātiem saslimstības un mirstības riskiem gan grūtniecei, gan zīdainim. Grūtnieču vakcinācija pret Covid–19 rekomendēta lielā daļā pasaules. Lai veicinātu izpratni par vakcīnas drošumu, veikts pētījums, kur vērtēts nelabvēlīgu iznākumu risks jaundzimušajam, kura māte saņēmusi vakcīnu grūtniecības laikā.
Vai zinājāt, ka vakcīnas nosaukums saistīts ar govīm? Jo “govs” latīņu valodā — vacca. 18. gadsimta nogalē angļu ārsts Edvards Dženers (1749—1823) kā potenciāli aizsargājošu līdzekli pret melnajām bakām postulēja poti ar govju baku vīrusu, tā radot aizsardzību no daudz bīstamākas un nāvējošākas infekcijas slimības. [13] 21. gadsimtā vakcīnu pētniecība un izstrāde sasniegusi jaunas augstienes — arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas.
Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Plašs pētījums par saslimšanu ar Covid-19 pēc vakcinācijas un revakcinācijas ziņoja par pārsteidzoši zemu saslimstību, īpaši personām, kas jaunākas par 65 gadiem un kurām nav augsta riska stāvokļu.
Pielāgotās vakcīnas “Comirnaty Original/Omicron BA.1” un “Spikevax Bivalent Original/Omicron BA.1” ir paredzētas lietošanai personām no 12 gadu vecuma, kuras saņēmušas vismaz primāro vakcināciju pret Covid-19 - informē Zāļu Valsts aģentūra.
Lai arī precīzi nav iespējams prognozēt, kad Eiropas Zāļu aģentūra pabeigs pielāgoto vakcīnu izvērtējumu, ātrākais iespējamais laiks - šī gada septembrī. Pielāgoto vakcīnu pieejamība Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atkarīga no vakcīnas reģistrācijas procesa gaitas un tā rezultāta.
Lai novērtētu, vai Covid–19 vakcinācija grūtniecības laikā ir saistīta ar priekšlaicīgu dzemdību vai nedzīvi dzimuša/maza gestācijas vecuma bērna risku, Kanādā tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Lai aprakstītu Covid–19 iznākumus onkoloģiskiem pacientiem un analizētu atšķirības starp vakcinētiem un nevakcinētiem pacientiem, tika veikts COICA (Covid-19. Infection in Cancer Patient) pētījums.
3.maijā Ministru kabinets apstiprināja kārtību kompensācijas piešķiršanai gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību rezultātā cilvēkam radies smags vai vidēji smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.
Vēl ir pāragri apsvērt mRNS Covid–19 vakcīnu (“Pfizer” izstrādātā Comirnaty un “Moderna” izstrādātā Spikevax) ceturtās devas lietošanu vispārējā populācijā – tā secinājusi Eiropas Zāļu aģentūras Covid–19 darba grupa un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
2. marta jauniešiem no 12 gadiem, kas veikuši primāro vakcināciju ar Comirnaty vakcīnām, ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos nepieciešamības gadījumā būs iespēja saņemt balstvakcināciju pret Covid-19.
Lai noskaidrotu, vai pacientiem, kas pēc pirmās SARS–CoV–2 mRNS vakcīnas piedzīvojuši tūlītēju alerģisku reakciju, ir risks to atkārtoti piedzīvot pēc otrās vakcīnas devas, tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).
