Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Cipari rāda, ka zāļu tirgus Latvijā ik gadu aug. Aug arī ķēžu aptieku īpatsvars. Kopš 2010. gada valdības lēmuma liberalizēt aptieku īpašumtiesības individuālās aptiekas spiestas meklēt dažādus veidus, lai pastāvētu. Pēdējo gadu tendence — individuālās aptiekas kļūst par aptieku ķēžu franšīzes ņēmējām.
Jaunu rezistentu un arī multirezistentu baktēriju celmu veidošanās, kā arī plaša un nepareiza antibiotiku lietošana, lielas baktēriju pielāgošanās spējas un jaunu zāļvielu atklāšanas process rada krīzi medicīnas ķīmijā un farmācijā.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Jebkurš medikaments, kas šķērso hematoencefālisko barjeru, spēj ietekmēt miega struktūru un tā kvalitāti. Šajā rakstā aplūkojam dažādu medikamentu grupu pārstāvju ietekmi.
Kā pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju droši un pamatoti izrakstīt kardioloģijā bieži lietotus medikamentus un kādu piesardzību ievērot terapijas laikā, lai nenodarītu kaitējumu pacientam?
Dažas problēmas aktuālas bijušas vienmēr. Kā uzlabot atmiņu? Kā palielināt garīgās darbaspējas, izturību pret nelabvēlīgiem faktoriem? Kā uzlabot darbaspējas pēc galvas smadzeņu traumas vai citiem bojājumiem?
Spāņu pētnieki sagatavojuši Cochrane datu bāzes pārskatu par fiksētas devas zāļu kombinācijas un vienu vielu saturošu zāļu lietošanas efektivitāti, drošumu un līdzestību pacientiem, kam pirmreizēji diagnosticēta tuberkuloze.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
Daži placebo efektu uzskata par unikālu cilvēka psiholoģisko spēju, citi — par ilūziju. Vai ticība zāļu iedarbībai reizēm patiesi spēj paveikt lielākus brīnumus nekā pašas zāles? Pētījumi apliecina, ka ik trešajam pacientam — jā. Placebo var atraisīt neapjaustus organisma spēkus, iekšējos resursus, kas palīdz izveseļoties.
Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Dažādu veidu galvassāpes ir viens no visbiežākajiem nervu sistēmas traucējumiem. Galvassāpes ir pandēmiskas un bieži vien visu dzīvi pavadošs stāvoklis. Gada laikā gandrīz 90% cilvēku ir bijusi galvassāpju epizode. 16-17% populācijas dzīves laikā ir bijušas migrēnas tipa galvassāpes. Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka ik dienu pasaulē migrēnas lēkme ir gandrīz 20 miljoniem cilvēku.
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas skar 1-3% pasaules populācijas. [1] Tai ir raksturīga epidermāla hiperproliferācija, nepareiza keratinocītu diferenciācija, aktivēta angioģenēze ar sekojošu ādas asinsvadu dilatāciju, kā arī Th-1 un Th-17 šūnu izraisīts iekaisums. Joprojām nav precizēts viens konkrēts psoriāzes izraisītājs, tāpēc šo dermatozi mūsdienās aplūko kā multifaktoriālu slimību, kuras izcelsmē ievērojama nozīme ir ģenētiskajām un imunoloģiskajām pārmaiņām. Balstoties jaunākajos atklājumos psoriāzes patoģenēzē, ir radīti jauni, psoriāzei selektīvi medikamenti, kas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Psoriāze ir hroniska papuloskvamoza neskaidras etioloģijas dermatoze ar raksturīgu ģenētisko predispozīciju un atšķirīgu prevalenci (1,5-3%) dažādās pasaules valstīs. Aizvien pieaugošs ir psoriāzes patoģenēzes posmu un terapijas līdzekļu zinātnisko pētījumu klāsts, kas paver iespējas pilnīgāk izzināt slimības norisi un pielietot mūsdienīgas, patoģenētiski pamatotas ārstēšanas metodes. Savlaicīgi un mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstīgi ārstējot slimību, mēs būtiski spējam uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.
KRISTIĀNS PATRIJUKS ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa students, kurš pērnā gada nogalē pievienojās Latvijas Medicīnas fonda atbalsta misijai Ukrainā kopā ar Dr. Mārtiņu Malzubri. Mērķis ir praktiskā palīdzība karadarbībā cietušajiem un ārstu apmācība. Viņš atzīst, ka doties uz Ukrainu viņu motivējis gan personisks aicinājums (daļa viņa sakņu nāk no Ukrainas), gan vēlme dot savu artavu, jo ukraiņi cīnās ne tikai par savu, bet arī mūsu brīvību.
Pēdējos gados būtiski pieaugusi interese par veģetāru un vegānu uzturu. Šo uztura veidu izvēle bieži saistīta ar vēlmi uzlabot veselību, samazināt hronisku slimību risku un pozitīvi ietekmēt vidi. Rakstā sniegta informācija par ieguvumiem veselībai, lietojot veģetāru un vegānu uzturu, un iespējamu uzturvielu nepietiekamību.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
