Nootropie līdzekļi. Kā uzlabot kognitīvās spējas?

Risinājumi uz šiem jautājumiem meklēti dažādi, bet vērā ņemami panākumi izdevās, kad 1964. gadā tika sintezēts un 1966. gadā patentēts preparāts piracetāms. Ar piracetāmu aizsākās nootropo līdzekļu meklējumi. Nosaukumu “nootropie līdzekļi” 1972. gadā ieviesa piracetāma autors Corneliu Giurgea. Nosaukums atvasināts no grieķu valodas: “noos” nozīmē “domāšana”, “tropos” — “virziens”, tātad nootrops — tas, kurš virza domāšanu, proti, stimulē domāšanu. [6]

Pie nootropiem pieder līdzekļi, kas atšķiras pēc ķīmiskās uzbūves un farmakoloģiskās iedarbības, taču to darbības rezultāts ir kognitīvo spēju uzlabošana. Pasaules Veselības organizācija noo-tropos līdzekļus raksturo kā vielas, kas pozitīvi ietekmē atmiņu, garīgās, mācīšanās spējas un organisma izturību pret agresīviem faktoriem. Nootropi (atšķirībā no psihotropiem) neiedarbojas psihostimulējoši vai sedatīvi un neietekmē emocijas. Tie neizmaina smadzeņu bioelektrisko aktivitāti. Raksturīgi, ka terapeitiskais efekts neparādās uzreiz, bet gan pēc regulāras lietošanas 4—8 nedēļas ilgi. Šā apstākļa dēļ tos mēdz dēvēt par neirometaboliskiem stimulatoriem, jo efekts iestājas galvas smadzeņu šūnu trofikas uzlabošanās rezultātā, savukārt tas ir daudzu faktoru ietekmes rezultāts. Katram noo-tropam ir plašs un atšķirīgs darbības spektrs. Latvijas Republikas zāļu reģistrā kā nootropie līdzekļi iekļauti piracetāms, piritinols, pramiracetāms, fenibuts, vinpocetīns, idebenons. [4]

Indikācijas

Lai gan nootropi nav pirmās izvēles līdzekļi, bet gan izmantojami kompleksā terapijā un to efektivitāte parādās tikai tad, ja tos lieto regulāri un ilgstoši, tie ir nozīmīgi un pieprasīti, jo patoloģiju klāsts, kur to darbība var būt noderīga, ir plašs:

• Alcheimera slimības simptomu mazināšanai,
• stāvoklis pēc galvas traumām, iekaisumiem, intoksikācijām,
• stāvoklis ar smadzeņu asinsvadu sklerozi,
• bērnu neiroloģijā — atpalicības un attīstības traucējumu terapijā. [2; 3; 8]

Preparātu īpašības, kas nodrošina nootropo efektu

Piracetāms

Piracetāms palielina glikozes utilizāciju, veicina oksidāciju, palielinot adenilātciklāzes aktivitāti un kavējot nukleotīdfosfatāzi. Tas saistās ar šūnu membrānas fosfolipīdu polāro galu, atjaunojot membrānas lamināro struktūru, un uzlabo membrānu stabilitāti. Turklāt piracetāms uzlabo mikrocirkulāciju išēmijas zonā smadzenēs, tas mazina trombocītu agregāciju un adhēziju, palielina eritrocitāro elastību. Šo īpašību kopums nodrošina smadzeņu audu izturību hipoksijas apstākļos. Piracetāms palielina dopamīna sintēzi, paaugstina norepinefrīna, acetilholīna un serotonīna līmeni galvas smadzenēs. [3]

Terapeitiskās indikācijas:

• psihoorganiskā sindroma (atmiņas pavājināšanās, uzmanības un gribasspēka traucējumu) simptomātiskai ārstēšanai;
• cerebrovaskulāru bojājumu seku, īpaši afāzijas ārstēšanai;
• vertigo un ar to saistītu līdzsvara traucējumu ārstēšanai, izņemot vazomotoriskas vai psihiskas izcelsmes reiboni;
• alkohola abstinences simptomu mazināšanai un hroniska alkoholisma izraisītu kognitīvo traucējumu kompleksai ārstēšanai;
• pediatriskā populācijā disleksijas kompleksai ārstēšanai kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, logopēda ieteiktajām. [12]

Piritinols

Piritinols uzlabo glikozes absorbciju un izmantošanu, veicina acetilholīna sekrēciju un holīnerģisko impulsu pārvadi galvas smadzeņu garozā, kas ir nozīmīgi Alcheimera slimības ār-stēšanā. Turklāt piritinols paaugstina ATF līmeni eritrocītos, palielina to elastību, tādējādi eritrocīti spēj labāk apgādāt ar skābekli audus, kur sīkie asinsvadi ir izteikti sašaurināti. [3]

Terapeitiskās indikācijas:

• simptomātiskai hronisku smadzeņu darbības traucējumu terapijai, ievērojot vispārējo demenču (īpaši deģeneratīvās demences, vaskulārās demences) vai jauktas deģeneratīvās un vaskulārās demences formas terapijas koncepciju ar šādiem galvenajiem simptomiem:
• atmiņas, koncentrēšanās spēju un domāšanas traucējumi,
• ātra nogurdināmība,
• iniciatīvas un motivācijas trūkums,
• afektīvi traucējumi;
• galvaskausa un galvas smadzeņu traumas ar šādiem galvenajiem simptomiem seku atbalsta terapijai:
• samaņas traucējumi,
• uzmanības traucējumi,
• smadzeņu darbības traucējumi. [14]

Pramiracetāms

Pramiracetāms, ietekmējot holīnerģiskos receptorus un holīna metabolismu, stimulē neironu aktivitāti. Preparāts neietekmē autonomās nervus sistēmas aktivitāti, tam nav sedatīvas iedarbības, bet pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta mērena antidepresīva darbība. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu vecuma demenci uzlabojās koncentrēšanās spējas, atmiņa. [3]

Lieto galvas smadzeņu šūnu deģenerācijas vai galvas smadzenes apgādājošo asinsvadu slimību izraisītu koncentrēšanās spēju un atmiņas traucējumu ārstēšanai. Abas šīs patoloģijas rodas gados vecākiem cilvēkiem (pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem). Pētījumi norāda uz kognitīvo funkciju uzlabošanos, lietojot pramiracetāmu pēc traumatiskiem smadzeņu ievainojumiem. [10; 11]

Terapeitiskās indikācijas: ar deģeneratīvu vai vaskulāru patoloģiju saistītu koncentrēšanās un atmiņas traucējumu ārstēšana gados vecākiem pacientiem. [10]

Fenibuts

Fenibuts ir gan gamma aminosviestskābes (GABA), gan β feniletilamīna atvasinājums. Kā β feniletilamīna atvasinājums tas labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus galvas smadzenēs un tam ir nootropas īpašības, bet reizē tas ir arī GABA atvasinājums, kam ir anksiolītiskas (trankvilizējošas) īpašības. Tas mazina trauksmi, nemieru, bailes, uzlabo miegu. Kā nootrops līdzeklis fenibuts palielina garīgās darbaspējas, uzlabo uzmanību, atmiņu, sensorisko un motorisko reakciju ātrumu un precizitāti. [3]

Turklāt tas pagarina nistagma (jeb ātru, ritmisku acu ābolu kustību) slēpto periodu, saīsina nistagma ilgumu un mazina izpausmi. Fenibuts mazina arī astēnijas (jeb fiziska un psihiska nespēka, vispārēja vājuma) izpausmes un simptomus (galvassāpes, smaguma sajūtu galvā, aizkaitināmību u.c.). Pacientiem ar astēniju un emocionālu labilitāti uzlabo pašsajūtu, palielina ieinteresētību un iniciatīvu, darbības motivāciju, neizraisot nevajadzīgu nomierinošu efektu vai uzbudinājumu. [9]

Terapeitiskās indikācijas:

• astēniski un trauksmaini neirotiski stāvokļi: nemiers, trauksme un bailes; gados vecākiem pacientiem — bezmiegs un nakts nemiers; stresa stāvokļa profilakse pirms operācijām;
• Menjēra slimība un reibonis, kas saistīts ar vestibulārā analizatora disfunkciju;
• kinetozes (jeb specifiska stāvokļa, ko raksturo slikta dūša, vemšana, prostrācija un vestibulārā aparāta darbības traucējumi, kurus izraisa atrašanās kustīgā objektā, piemēram, laivā vai lidaparātā) profilakse;
• bērniem — stostīšanās un tiki;
• palīglīdzeklis alkohola abstinences sindroma kupēšanai. [9]

Vinpocetīns

Vinpocetīns ir auga Vinca minor alkaloīda pussintētisks savienojums. Tā kā tas ir augu valsts izcelsmes analogs, tā darbības mehānisms ir sarežģīts. Tas ietekmē smadzeņu vielmaiņu un asinsriti, asins reoloģiskās īpašības, iedarbojas neiroprotektīvi. Vinpocetīns ir pirmā tipa fosfodiesterāzes inhibitors, šī inhibīcija izraisa cikliskā guanozīnmonofosfatāzes daudzuma palielināšanos šūnās, savukārt tas izraisa vazodilatējošu efektu, turklāt specifiski smadzeņu asinsvados.

Vinpocetīns inhibē nātrija kanālus, pazeminot kalcija līmeni šūnās. Ar šo īpašību saista preparāta neiroprotektīvo iedarbību, kā arī ar spēju veicināt glikozes un skābekļa labāku izmantošanu. Vinpocetīnam piemīt arī antiagreganta darbība. Vinpocetīnu lieto kā līdzekli smadzeņu asinsrites uzlabošanai. [3]

Terapeitiskās indikācijas:

• neiroloģijā: dažādu cerebrālās asinsrites traucējumu ārstēšanai: stāvoklis pēc insulta, vaskulāra demence, cerebrāla arterioskleroze, posttraumatiska un hipertensīva encefalopātija, vertebrobazilāras asinsrites nepietiekamība. Cerebrālu asinsrites traucējumu psihisko vai neiroloģisko simptomu mazināšanai;
• oftalmoloģijā: hronisku dzīslenes un tīklenes asinsvadu traucējumu ārstēšanai;
• otoloģijā: uztveres tipa dzirdes zuduma, Menjēra slimības un trokšņu ausīs ārstēšanai. [13]

Idebenons

Idebenons ir ubikinona strukturālais analogs jeb koenzīma Q10 analogs. Šis koenzīms plaši izplatīts organisma šūnās un ir ūdeņraža jonu pārnesējs elpošanas ķēdē. Idebenonam ir antioksidatīvas īpašības, preparāts palielina smadzeņu šūnu izturību išēmijas apstākļos. [7] Terapeitiskās indikācijas: pusaudžu un pieaugušo redzes traucējumi Lēbera pārmantotās optiskās neiropātijas (LPON) gadījumā. [15]

Citi līdzekļi ar nootropu darbību

Viens no populārākajiem līdzekļiem, ko izmanto atmiņas uzlabošanā, ir no Ginkgo biloba lapām iegūtais ekstrakts. Augu valsts preparāti satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas, tāpēc to farmakoloģiskā darbība ir daudzveidīga. Pētījumos konstatēta to antioksidatīva, antiagregatīva darbība, turklāt Ginkgo biloba  preparāti kavē Aβ amiloīdu veidošanos. Ar β amiloīdiem saistīta Alcheimera slimības attīstība. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta neironu plastiskuma uzlabošanās, kā arī ar novecošanos saistītu holīnreceptoru un α2 adrenoreceptoru daudzuma samazināšanās. Konstatēta kognitīvo un atmiņas funkciju uzlabošanās, ko var uzskatīt par nootropu darbību. [1; 2]

Atmiņas un koncentrēšanās spēju un citu senilu cerebrālo traucējumu simptomātiskai ārstēšanai izmanto ergolīna atvasinājumu nicergolīnu, kas bloķē α1 adrenoreceptorus. Turklāt preparāts veicina glikozes labāku iekļūšanu galvas smadzeņu šūnās, pastiprina olbaltumvielu un nukleīnskābju biosintēzi, samazina β amiloīda produkciju, darbojas antioksidatīvi. [3]

Nootropas īpašības ir daudziem preparātiem, kur tās ir tikai kāda no līdzekļa īpašību klāsta, turklāt ne dominējošā, tāpēc medikamentu aprakstos šo nootropo darbību nemin.

Nootropas īpašības literatūrā minētas cinarizīnam, nimodipīnam, nātrija oksibutirātam, kofeīnam, dažiem antidepresantiem, līdzekļiem, kas darbojas kā antioksidanti. Tiek meklēti līdzekļi ar vēl izteiktāku nootropo darbību. [5]

KOPSAVILKUMS

• Nootropie līdzekļi — vielas, kas pozitīvi ietekmē atmiņu, garīgās, mācīšanās spējas un organisma izturību pret agresīviem faktoriem.
• Latvijas Republikas zāļu reģistrā kā nootropie līdzekļi iekļauti piracetāms, piritinols, pramiracetāms, fenibuts, vinpocetīns, idebenons.
• Nootropi nav pirmās izvēles līdzekļi, bet gan izmantojami kompleksā terapijā, un to efektivitāte parādās tikai tad, ja tos lieto regulāri un ilgstoši.
• Nootropie līdzekļi ir nozīmīgi un pieprasīti, jo patoloģiju klāsts, kur to darbība var būt noderīga, ir plašs.