Psihiskās veselības aisberga neredzamā daļa
PVO prognozē, ka 2030. gadā pasaules attīstītajās valstīs galveno slodzi veselības aprūpes sistēmai radīs depresijas un stresa radīti traucējumi.
Psihiskās slimības
Ārstēšanas plānā – garīgā aprūpe
Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.
Lasītākais Doctus.lv
Fiziskās aktivitātes ceļa un gūžas osteoartrīta pārvaldībā
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Antikoagulanti priekškambaru mirdzēšanas pacientam. Praktisks ieskats
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Pacients konsultējas ar mākslīgo intelektu. Ko tas nozīmē veselības aprūpes speciālistam?
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Bipolārie traucējumi saistīti ar augstāku mirstību gados vecākiem pieaugušajiem
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.
Depresija kā mediators starp kognitīviem traucējumiem un cerebrālu amiloīdu angiopātiju
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 230
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 414
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 394
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 334
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 621
Ķ
- Ķirurģija 230
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 464
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 303
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 264
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 315
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 396
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 114
- Uzturzinātne 120