Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Amoksicilīns vai amoksicilīns-klavulānskābe pieaugušajiem ar akūtu sinusītu?

Amoksicilīns vai amoksicilīns-klavulānskābe pieaugušajiem ar akūtu sinusītu?
Pixabay.com
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.

Šis bija jaunu lietotāju aktīvs, salīdzinošs retrospektīvs kohortas pētījums. Pētījumā tika iekļauti pieaugušie no 18-64 gadiem ar apstiprinātu akūta sinusīta diagnozi laikā no 2018.gada janvāra līdz 2023.gada decembrim. Pētījuma dalībnieki terapijā saņēma vai nu standarta devas amoksicilīnu-klavulānskābi (875/125 mg x 2 dienā) vai standarta devas amoksicilīnu (875 mg x 2 dienā vai 500 mg x 3 dienā). Primārais pētījuma iznākums bija ārstēšanas neveiksme, kas definēta kā slimības agrīns recidīvs ar jaunu nepieciešamību pēc antibakteriālas terapijas, sinusīta komplikācijas 1-14 dienas pēc ārstēšanas sākuma. Tika izvērtēti arī ar antibiotiku lietošanu saistīti nevēlami notikumi un sekundāras infekcijas.

Visā kohortā bija 521 244 pētījumam derīgi pacienti. Pēc notikumu iespējamības metodes (propensity score) pielāgošanas, tie bija 234 608 pacienti (117 304 pacienti katrā grupā; 65,5 % sievietes; mediānais [IQR] vecums 41 [31-54] gads). Ārstēšanas neveiksme notika kopā 3,1 % pacientu, un 0,03 % bija akūti nepieciešama palīdzība uzņemšanas nodaļā vai ambulatori. Netika novērota risku atšķirība ārstēšanas neveiksmēs starp amoksicilīnu-klavulānskābi un amoksicilīnu (3,0 % iepretī 3,1 %; risku attiecība [RR] 0,96; 95 % TI 0,92-1,01), kas saglabājās kā konstants rādītājs visās jutīguma analīzēs. Netika novērota atšķirība ar antibiotikām saistītos nevēlamos notikumos (1,3 % iepretī 1,2 %; RR 1,04; 95 % TI 0,97-1,12). Sekundāru infekciju risks bija augstāks amoksicilīna-klavulānskābes grupā salīdzinājumā ar amoksicilīnu monoterapijā. Tika novērots augstāks sēnīšu infekcijas (1,1 % iepretī 0,8 %; RR 1,40; 95 % TI 1,29-1,53) un Cl.difficile infekcijas risks (0,04 % iepretī 0,02 %; RR 2,14; 95 % TI 1,29-3,54).

Šā pētījuma autori, balstoties uz rezultātiem sekundāru infekciju riska attīstībā, rekomendē kā pirmās izvēles terapiju akūta sinusīta ārstēšanā pieaugušajiem izvēlēties amoksicilīnu.

Avots: Savage TJ, Butler AM, Kronman MP, et al. Amoxicillin-Clavulanate vs Amoxicillin for Acute Sinusitis in Adults. JAMA. Published online April 18, 2026. doi:10.1001/jama.2025.26902

Saistītie raksti

Ilgāka uzturēšanās neatliekamās palīdzības nodaļā saistīta ar agrīnu klīnisko pasliktināšanos

Agrīna klīniskā pasliktināšanās, kuras dēļ nepieciešama ārstēšanas intensificēšana, tika novērota 3,6 % pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN), un gandrīz puse šo gadījumu notika, pacientiem vēl atrodoties NPN. Katrs papildu uzturēšanās stundas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu pasliktināšanās risku, un 28 dienu mirstība pacientiem ar pasliktināšanos bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.

Doctus

Kolorektālais vēzis un mirstības risks senioriem ar vai bez adenomas iepriekšējā kolonoskopijā

Līdz šim maz pētīts, kāds kolorektālā vēža attīstības risks ir pacientiem virs 75 gadu vecuma, kuriem iepriekšējā kolonoskopijā konstatēta adenoma, bet vadlīnijas rekomendē atkārtotu kolonoskopiju neveikt. Lai noteiktu kumulatīvo kolorektālā vēža risku, ne-kolorektālā vēža saistītus un visu iemeslu mirstības rādītājus šai pacientu grupai, ASV veterānu kohortā veikts pētījums.

Doctus

Bezmiegs Parkinsona slimības gadījumā: simptoms vai riska faktors?

Jaunā, vairāk nekā 25 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka bieži sastopami bezmiega simptomi ir saistīti ar vairāk nekā 50 % paaugstinātu Parkinsona slimības (PS) risku. Arī ģenētiskā nosliece uz bezmiegu parādīja saistību ar jaunatklātu PS risku, kas liecina — bezmiegs var būt riska faktors, nevis tikai agrīns (prodromāls) simptoms.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Ilgāka uzturēšanās neatliekamās palīdzības nodaļā saistīta ar agrīnu klīnisko pasliktināšanos

Agrīna klīniskā pasliktināšanās, kuras dēļ nepieciešama ārstēšanas intensificēšana, tika novērota 3,6 % pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN), un gandrīz puse šo gadījumu notika, pacientiem vēl atrodoties NPN. Katrs papildu uzturēšanās stundas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu pasliktināšanās risku, un 28 dienu mirstība pacientiem ar pasliktināšanos bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.

Doctus

Pirmreizēji diagnosticēta hiperglikēmija. Terapijas principi klīniskajā praksē

Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]

S. Haustova, N. Kapļa

Sadzirdēt. Saprast. Darīt DACE VORSLAVA, ģimenes ārste

Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.

B. Brila

Primāra arteriāla hipertensija. Kā izvēlēties medikamentu?

Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.

S. Paudere–Logina

Farmaceits vaicā ģimenes ārstam. Veicinām dialogu

Ārsta sadarbībā ar pacientu bieži vien aisberga neredzamajā daļā paliek farmaceitu un farmaceitu asistentu loma aptiekās. Viņi ir tie speciālisti, kas redz ārstu izrakstītās receptes, skaidro zāļu lietošanas noteikumus, sniedz padomus bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā. Tas bieži vien ir nenovērtēts darbs pacienta veselības un drošības jautājumos. Ja farmaceitam ir nepieciešamība vai vēlme uzdot kādu precizējošu jautājumu ārstam, tas ne vienmēr ir iespējams. Ar šīs rubrikas palīdzību celsim tiltu starp farmaceitu un ārstu.

A. Dvēselīte, D. Misiņa

Malnutrīcija un sarkopēnija hronisku aknu slimību gadījumā

Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.

I. Tolmane
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U