Mirstības rādītāji pacientiem ar psihisku un somatisku slimību
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Veselā miesā vesels gars! Un arī pretēji... Līdz ar mūsu pašu un pacientu somatisko slimību pārvaldību der atcerēties, cik nozīmīga ir psihiskās veselības sakārtošana. Pētījumi apliecina, ka trauksmes un depresijas spektra traucējumi negatīvi ietekmē dažādu hronisku un akūtu slimību gaitu un ka miega traucējumi stingri korelē ar cilvēka dzīves kvalitāti kopumā.
Sistēmiska sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniska autoimūna slimība, kam raksturīgs autoantivielu un to veidoto imūnkompleksu izraisīts audu bojājums. [1] SSV klīniskā aina ir izteikti variabla un var skart praktiski jebkuru orgānu sistēmu, izpaužoties dažādās smaguma pakāpēs.
Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Trauksme ir emocijas, kas rodas par kādu iespējamu apdraudējumu vai iekšēju psiholoģisku konfliktu. Tā ir normāla parādība, kuras galvenā funkcija ir signalizēt par briesmām un ierosināt piemērotu atbildreakciju.
Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt, ar kādu skaitu un kādas grupas zāļvielām ārstē depresīva spektra traucējumus pacientiem stacionārā. Tāpat tika analizētas iespējamās zāļu mijiedarbības un iespējami neatbilstīga medikamenta izmantošana.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Oža — neapzināti apstrādāta un relatīvi ignorēta — nosaka mūsu patiku pret ēdienu, ietekmē garastāvokli un brīdina par gaidāmajām briesmām: bojātu pārtiku, dūmiem, ķīmisko vielu noplūdi utt. Tikai tad, kad rodas ožas traucējumi, saprotam, cik lielā mērā lēmumu pieņemšanu ikdienā ietekmē ožas stimuli. [1]
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.
Pārskatot 39 nejaušināta iedalījuma klīniskos pētījumus, tika konstatēts, ka medikamentu lietošanas kombinācijā ar psihoizglītojošu terapiju ir efektīvāka, lai novērstu slimības atkārtošanos cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem, nekā tikai medikamenti.
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Pacienti ar sirds mazspēju (SM) piedzīvo multiplus simptomus un pazīmes, kas var traucēt ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti kopumā. Līdz šim maz pētīts, kā sirds mazspējas fenotips atbilstīgi izsviedes frakcijai ietekmē šos rādītājus pacienta perspektīvā.