Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem.
Slimnīca “Ģintermuiža” pirms 125 gadiem Jelgavā tika veidota kā 15 gultu patvēruma vieta garīgi slimajiem. 1980. gados piedzīvojusi ziedu laikus, kad te reizē ārstējās vairāk nekā 1300 pacientu un slimnieki gulēja divos stāvos, bet vēlāk – pārmaiņas un līdzīgi daudzām valsts iestādēm nežēlīgu “griešanu”. Šodien “Ģintermuiža” ieguvusi jaunu veidolu un vizuāli pievilcīgu tēlu.
Desmit mēnešu laikā, kopš durvis vērusi daudzfunkcionālā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (Neatliekamās medicīnas klīnika), tajā uzņemti un izmeklēti 53 204 pacienti.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Pieaugušo aptaukošanās iepriekš saistīta ar atsevišķām infekcijām, taču pierādījumi par tās ietekmi visā infekcijas slimību spektrā ir ierobežoti. Šajā daudz¬kohortu pētījumā ar ietekmes modelēšanu tika analizēta saistība starp šo novēršamo riska faktoru un 925 bakteriālu, vīrusu, parazitāru un sēnīšu infekcijas slimību incidenci, hospitalizācijām un mirstību, kā arī novērtēta to globālā un reģionālā attiecināmā ietekme.
“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
