Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vienīgā Latvijā piedāvā īpaši izstrādātu apmācību programmu sanitāriem, kas nodrošina ne tikai vienotu aprūpes principu ieviešanu, prasmju pilnveidi un pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanu, bet arī nostiprina sanitāru profesionālo lomu veselības aprūpē un veicina šo darbinieku iesaisti slimnīcas kopējo mērķu sasniegšanā. Kopš programmas ieviešanas sanitāru mainība pārbaudes periodā 2024. gada laikā Austrumu slimnīcā samazinājusies par aptuveni 30%.
Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,
Aptuveni trešdaļa pacientu RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā nonāk ar tādām slimībām vai nelielām traumām, ko iespējams ārstēt ģimenes ārstu uzraudzībā un ambulatoros apstākļos.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Bērnu slimnīcas teritorijā top Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs, kas durvis vērs 2023. gada beigās. Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra ēkas kopējā platība būs 4100 m2, tajā palīdzību stacionārā vienlaikus varēs saņemt vairāk pacientu nekā šobrīd telpās Bērnu slimnīcas novietnē “Gaiļezers”.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, paredz slimnīcas infrastruktūras izbūvi un attīstību gandrīz 100 miljonu eiro apmērā.
Lielākā daļa slimnīcu ir saņēmušas informāciju no Nacionālā veselības dienestapar finansējumu 2022. otrajam pusgadam, kas paredz būtisku finansējuma samazināšanu tieši pirms apkures sezonas sākšanās, norādījusi Latviajs Slimnīcu biedrība.
Jaunajās moduļu būvēs 1864 kv.m. platībā turpmāk varēs uzņemt Neatliekamā medicīnas centra (NMC) pacientus, tos pacientus, kuriem nepieciešama izolācija, kā arī nodrošināt operāciju procesu trīs jaunās operāciju zālēs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā strādāt sākusi pirmā mediķe no Ukrainas – Natālija Timoščuka (Nataliya Tymoshchuk).
Bērnu slimnīca sākusi sagatavošanās darbus Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) un Ambulatorās veselības centra rekonstrukcijai.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas ar Ukrainu un gatavo atbalstu. Pirmais sūtījums no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. jau ir izsūtīts.
Rīgas 1. slimnīcas ķirurģi Sergejs Kļimčuks un Irīna Liepiņa, kopā ar ķirurgu, viesprofesoru Albertas Daukša no Kauņas klīnikas, pirmo reizi Latvijā veica divas endoskopiskas vairogdziedzera operācijas caur padusi.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.