“Man ir svarīgi ar savu izgudrojumu reāli palīdzēt cilvēkiem,” uzsver talantīgā un inovatīvām idejām bagātā Dr. phys. ILZE ĻIHAČOVA, Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece.
Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.”
Četrpadsmit starptautiski citējamos žurnālos publicētu zinātnisku rakstu līdzautore, viena starptautiska patenta līdzīpašniece, 40 ziņojumu autore starptautiskās un Latvijas mēroga zinātniskās konferencēs, kongresos un simpozijos… Zinot, ka šis veikums pieder vien 26 gadus vecai — jaunai! — zinātniecei, šāds dosjē pārsteidz. Viņa — Marina Makrecka–Kūka.
14. maijā svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā trim zinātniecēm tika pasniegta 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija "Sievietēm Zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Latvijas stipendiju programma "Sievietēm zinātnē" uzsākta 2004. gadā. 10 gados šo stipendiju saņēmušas jau 30 zinātnieces, kas veic nozīmīgus pētījumus dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs.
Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai.
Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?
Kritisks un nozīmīgs cistiskās fibrozes pacientu terapijas uzdevums ir elpceļu klīrensa terapija, kas jāveic katru dienu, bet slikta līdzestība ir nozīmīgs šķērslis šā uzdevuma paveikšanai. Lai izprastu, kādi ar personu saistīti faktori var līdzestību vai nu veicināt, vai samazināt, veikts pētījums.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
GLP-1 receptoru agonisti varētu ieņemt nozīmīgu vietu hroniskas migrēnas ārstēšanā, liecina apjomīga reālās klīniskās prakses datu analīze. Pētījumā konstatēts, ka gada laikā pacientiem, kuri lietoja GLP-1 preparātus, bija mazāka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un retāk bija nepieciešami papildu medikamenti migrēnas ārstēšanai, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja topiramātu.
