No 1. aprīļa Latvija pievienojas valstīm, kas striktāk regulē un atbalsta lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu lietošanu. Nenoliedzami tā ir pasaules tendence — arvien vairāk pasaulē ārsti tiek mudināti receptēs izrakstīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), tiek radīti apstākļi, lai pacienti nepārmaksātu par zālēm, aug ģenērisko zāļu tirgus.
Mums patīk salīdzināties ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Ar benzīna cenu, ar algām, ar nodokļu slogu, ar e–veselību, arī ar zāļu cenu. Pirmsvēlēšanu diskusijās tā kļuva par vienu no karstajiem kartupeļiem — Latvijā zāles esot pārāk dārgas un jāmeklē risinājumi to cenas samazināšanai. Šajā rakstā skats uz zāļu cenu plašāk: kas to ietekmē un kā cena iespaido pacientu līdzestību.
Lai gan par ģenēriskajām (patentbrīvajām) zālēm diskutēts bieži, pieņēmumu joprojām daudz. “Kad oriģinālajām zālēm beidzies patenta termiņš, formulu pārdod, bet līdz galam visas kārtis neatklāj. “Līdzvērtīgs medikaments” nenozīmē, ka tas ir identisks medikaments,” — tāds diezgan izplatīts viedoklis. Kas ir kas? Noskaidrosim faktus soli pa solim.
Pagājuši pieci gadi, kopš stājusies spēkā likumdošanas norma, kas ārstiem uzliek par pienākumu pacientiem, kuri sāk lietot kompensējamās zāles, receptē rakstīt zāļu vispārīgo nosaukumu, ja kompensējamo medikamentu sarakstā ir vairākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Savukārt farmaceita pienākums ir izsniegt lētāko atbilstīgo medikamentu.
Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā?
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.