Pasaulē pieaugošā 2. tipa cukura diabēta pacientu skaita dēļ uzmanība vēl vairāk jāpievērš dažādu mikrovaskulāru un makrovaskulāru komplikāciju attīstībai un to novēršanas iespējām. Pētījumā DISCOVER norādīts, ka visvairāk mikrovaskulāru komplikāciju konstatēts tieši Eiropas pacientiem. Vai tas ir stingrākas pacientu uzraudzības un rūpīgāka skrīninga rezultāts? Jebkurā gadījumā šie skaitļi liecina par nepieciešamību uzlabot 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi, lai maksimāli mazinātu vai aizkavētu komplikāciju risku. Par 2. tipa cukura diabēta pārvaldību un situāciju Latvijā vaicājam endokrinoloģei Dr. Renātei Heldai.
Nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) ir akūts, sporādisks vai rekurents apakšējo (nekomplicēts cistīts) un/vai augšējo (nekomplicēts pielonefrīts) urīnceļu iekaisums — veselām sievietēm pirms menopauzes, bez grūtniecības. [1; 2] Katra otrā pasaules sieviete pieredz tipiskos urīnceļu infekcijas simptomus, to pierāda arī statistikas dati, kas atspoguļoti infografikā. Eiropā izstrādātas vadlīnijas urīnceļu infekciju pārvaldībai, pēc tām strādā arī speciālisti Latvijā. Par praktisku pieeju nekomplicētas urīnceļu infekcijas pārvaldībā sievietēm Latvijas apstākļos lūdzam skaidrojumu uroloģei Dr. med. Zanei Pilsētniecei.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
Ņemot vērā, ka priekškambaru mirdzēšanas pacients kļūst arvien jaunāks, arī antikoagulantu patēriņš pacientu vidū aug. Lai no šīs medikamentu grupas izgūtu labāko iespējamo klīnisko efektu, svarīga ir to atbilstīga ordinēšana un pacienta izglītošana.
Alerģisks rinīts ir heterogēna, plaši izplatīta slimība, kam raksturīgi simptomi ir: šķaudīšana, aizlikta deguna sajūta rinoreja. Parasti izraisa putekšņi, pelējums, putekļu ērcīte, dzīvnieku epitēlijs.
Akūtajā aprūpē 20—50 % gadījumu antibiotikas tiek nozīmētas nevajadzīgi vai neatbilstīgi izsaucējam. 80–90 % visu antibiotiku recepšu tiek izrakstītas primārās aprūpes pacientiem, tiesa, visvairāk elpceļu infekciju ārstēšanai.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.
Cilvēka metapneimovīruss (HMPV) ir plaši izplatīts elpceļu patogēns, tomēr trūkst visaptverošu datu par smagu klīnisko iznākumu biežumu dažādās populācijās. Šajā pētījumā apkopoti dati par smagu klīnisko iznākumu īpatsvaru cilvēkiem ar laboratoriski apstiprinātu HMPV infekciju.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
