Bērnu slimnīcā izveidota Galvassāpju vienība
Bērnu slimnīcā ir izveidota jauna Galvassāpju vienība, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas iespējas bērniem un jauniešiem, kuri cieš no galvassāpēm.
Depresijas ārstēšanas tendences pēc pozitīva depresijas skrīninga rezultāta
Primārajā veselības aprūpē arvien biežāk tiek izmantoti depresijas skrīninga rīki, taču nav zināms, vai šī rīcība saistīta ar atbilstošu ārstēšanas pieeju. Lai izvērtētu faktorus, kas nosaka iniciālās ārstēšanas taktiku pacientiem ar pozitīvu depresijas skrīninga rezultātu un/vai pašnāvības domām, veikts kohortas pētījums ASV.
Veselīgs uzturs var palīdzēt cīņā ar hroniskām sāpēm
Veselīgs uzturs var samazināt hronisku sāpju smagumu, nodrošinot pacientiem vienkāršu un pieejamu veidu, kā labāk pārvaldīt savu stāvokli.
Šokolādes patēriņš un 2.tipa cukura diabēta risks
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Veselības nozarei 2025. gada budžetā paredzēti 1,9 miljardi eiro
Saeima 6. decembrī apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, kurā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro. Papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem, tostarp kompensējamām zālēm onkoloģijas slimību pacientiem.
Paliatīvās aprūpes pieejamība
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]
Ziemas depresija: kā diagnosticēt sezonālus garastāvokļa traucējumus?
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.
Profesora Kristapa Rudzīša balvu par izcilu ieguldījumu nefroloģijā saņem RSU profesors Harijs Čerņevskis
3. decembrī svinīgā pasākumā RSU aulā profesors Harijs Čerņevskis saņēma Latvijā augstāko apbalvojumu internās medicīnas specialitātē.
Vai personalizēti atgādinājumi nelīdzestīgam pacientam tiešām strādā?
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Dažādas menopauzes hormonu ārstēšanas metodes rada dažādus riskus
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Stradiņa balva - RSU profesoram, ķirurgam Haraldim Plaudim
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā Paula Stradiņa balvu svinīgā ceremonijā saņēma ķirurgs un zinātnieks, RSU asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis.
Epilepsija grūtniecības laikā: neiropsihiskais bērna novērtējums sešu gadu vecumā
Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.
Visbiežākā sastopamā sirds vārstuļu slimība pasaulē saistīta ar insulīna rezistenci
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
INESE VĪRIŅA: Deguns aizveda uz farmāciju
Pašā Liepājas centrā atrodas Centra aptieka. Ar tās vadītāju INESI VĪRIŅU esam pazīstamas vairākus gadus desmitus, un katra tikšanās ar viņu ir enerģiski dzirksteļojoša — kā iekošanās garšīgā, sulīgā ābolā. Mūsu sarunā virmo daudz smieklu, atmiņu, pārdomu un atkal smieklu. Inese dzīvo patiešām sulīgi.
Lasītākais Doctus.lv
D vitamīna līmeņa samazināšanās Covid-19 pandēmijas laikā
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Ziņojot par zāļu blaknēm, ikviens var palīdzēt padarīt zāles drošākas
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kolhicīna terapija garā Covid-19 ārstēšanā nav efektīva
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ir funkcionāla zarnu slimība
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem: ko saka dati?
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 209
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 376
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 212
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 370
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 320
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 576
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 44
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 430
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 279
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 243
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 164
R
S
- Sabiedrības veselība 375
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105