Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) 4. energoblokā notika lielākā tehnogēnā katastrofa pasaules atomenerģētikas vēsturē. Kopš Černobiļas traģēdijas pagājuši 35 gadi, bet mēs joprojām dzirdam par tās sekām: 3000 km2 plašajā teritorijā arī šodien ir augsts radioaktīvs piesārņojums, pieci miljoni cilvēku turpina dzīvot radiācijas piesārņotās teritorijās, bet no 600 000 ČAES avārijas seku likvidētāju par invalīdiem kļuvuši 165 000 cilvēku. [1]
Kaut arī mūsdienās ir daudz dažādu tehnoloģiju, kas uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti un mazina nepieciešamību informāciju atcerēties no galvas, joprojām aktuāli ir jautājumi: “Kā uzlabot atmiņu? Kas jālieto, lai to sekmētu?” Viens no risinājumiem ir nootropie līdzekļi.
Pētījumā ar vairāk nekā 1000 gados veciem dalībniekiem neapstiprinājās saistība starp satīnu lietošanu un kognitīvo spēju pasliktināšanos. Šie rezultāti neapstiprina iepriekš minēto negatīvo statīnu ietekmi uz kognitīvo veselību.
Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā.
Iespējams, ka miegs ir trūkstošais posms Alcheimera slimības izpratnē. Toksiskais proteīns, kas raksturīgs Alcheimera slimībai, bloķē miega dziļās fāzes, radot atmiņas pavājināšanos.
Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Jauns pētījums liecina, ka 3 mēnešu jogas programma, kas apvieno dziļu elpošanu, meditāciju un pozitīvus apstiprinājumus, ir saistīta ar ievērojamu krampju biežuma, trauksmes un stigmas samazināšanos cilvēkiem ar epilepsiju.
Jaunākajos akūtas migrēnas ārstēšanas pētījumos tiek rekomendēts izvērtēt efektivitāti tieši pret traucējošāko no simptomiem. Pētnieku grupa Korejā noskaidroja, kāda ir migrēnas un iespējamas migrēnas* traucējošāko simptomu kopa vietējā populācijā.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā turpmāk neiroķirurgi strādās ar kraniālo robotu – Baltijas valstīs unikālu iekārtu, kas palīdzēs smadzeņu operāciju laikā iegūt paraugu no galvas smadzenēm, izmantojot datorizētu tehniku.
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
