Nootropie līdzekļi, pazīstami arī kā smart drugs jeb gudrās zāles, ir savienojumi, kas izstrādāti vairākos gadu desmitos. To darbība uzlabo cilvēka domāšanu, mācīšanos un atmiņu, īpaši tad, ja šīs funkcijas traucētas. Pirmo reizi vārdu “nootrops” izmantoja rumāņu psihologs un ķīmiķis Cornelius E. Giurgea 1972./1973. gadā. Termins “nootrops” atvasināts no grieķu vārdiem (“noos” — uz prātu, “tropeīns” — uzraudzīt), un šīs aktīvās vielas aktivē galvas smadzeņu darbību un tiek lietotas dažādu kognitīvu disfunkciju ārstēšanai. [1]
Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.
Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) 4. energoblokā notika lielākā tehnogēnā katastrofa pasaules atomenerģētikas vēsturē. Kopš Černobiļas traģēdijas pagājuši 35 gadi, bet mēs joprojām dzirdam par tās sekām: 3000 km2 plašajā teritorijā arī šodien ir augsts radioaktīvs piesārņojums, pieci miljoni cilvēku turpina dzīvot radiācijas piesārņotās teritorijās, bet no 600 000 ČAES avārijas seku likvidētāju par invalīdiem kļuvuši 165 000 cilvēku. [1]
Kaut arī mūsdienās ir daudz dažādu tehnoloģiju, kas uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti un mazina nepieciešamību informāciju atcerēties no galvas, joprojām aktuāli ir jautājumi: “Kā uzlabot atmiņu? Kas jālieto, lai to sekmētu?” Viens no risinājumiem ir nootropie līdzekļi.
Pētījumā ar vairāk nekā 1000 gados veciem dalībniekiem neapstiprinājās saistība starp satīnu lietošanu un kognitīvo spēju pasliktināšanos. Šie rezultāti neapstiprina iepriekš minēto negatīvo statīnu ietekmi uz kognitīvo veselību.
Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā.
Iespējams, ka miegs ir trūkstošais posms Alcheimera slimības izpratnē. Toksiskais proteīns, kas raksturīgs Alcheimera slimībai, bloķē miega dziļās fāzes, radot atmiņas pavājināšanos.
Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.
Secināts, ka psoriāzes pacientiem divas reizes biežāk sastopama vieglas līdz smagas pakāpes miokarda disfunkcija, salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem PSOCADIA kohortas pētījumā Dānijā. Šajā pētījumā piedalījās 1010 pieaugušie un rezultāti skaidri norāda uz psoriāzi kā riska faktoru, neatkarīgi no citu (klasisko) kardiometabolisko risku klātbūtnes.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati. Turpretī 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Jau vairāk nekā piecus gadus nozīmīgu atbalstu Stradiņa slimnīcas Paliatīvās aprūpes centrā pacientiem un viņu tuviniekiem nodrošina organizācija Hospiss LV un tās brīvprātīgajie. Līdzās sarunām un vienkāršai klātbūtnei organizācija. Divus gadus reizi mēnesī, pateicoties organizācijas ziedotāju atbalstam, pacientus apciemo īpaši apmācīti terapijas suņi.
