Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Ļoti gaiša, bet vienlaikus jūt spēcīgu kodolu — tā varētu raksturot Maija aptieka vadītāju AIGU ZARIŅU. Mēs sarunājamies attālināti, bet datora ekrāns necik neslāpē viņas silto balsi. Varbūt tāpēc, ka Aigai Zariņai šis ir īpašs laiks — viņa mājās auklē trešo bērniņu, bet varbūt tāpēc, ka runājam par viņas sirds darbu — farmaceita profesiju un piepildīto sapni par savām aptiekām Skrundā, Alsungā, Ezerē.
No 22. novembra Apotheka kā pirmais aptieku tīkls nodrošina iedzīvotājiem iespēju aptiekās veikt COVID-19 ātro antigēna testu sertificēta farmaceita vai farmaceita asistenta klātbūtnē.
Par aptiekas vadītāju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā MARINA KIRSANOVA strādā gandrīz trīs gadus. “Pati brīnos, ka uz šo parakstījos,” viņa smaida. Taču, zinot Marinu, tas nav gluži pārsteigums. Apņēmīga, ar mērķiem un uzdrīkstēšanos darīt.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Tā ir liela uzdrīkstēšanās — četrdesmit gadu vecumā pamest labu vietu Rīgā un atvērt pašai savu aptieku nelielā lauku ciemā! Kā no omulīgas ligzdiņas kalna galā mesties dzelmē, nezinot, kas tevi tur gaida. Taču IVETA LUDVIGA riskēja. Novembrī būs gads, kopš viņas mājas un darba vieta ir Augstkalnē, piecus kilometrus no Lietuvas robežas.
Kādas ir iespējas iegūt iekārojamu darbavietu, pakāpties pa karjeras kāpnēm? Vai augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir labs starta kapitāls darba tirgū? Vai sapņi salāgojas ar iespējām? To vaicājām jaunajiem farmaceitiem.
AGNESE RITENE pēc aicinājuma ir farmaceite, vada vairākas aptiekas pašas dzimtajā pilsētā Tukumā, arī Liepājā, Jēkabpilī, Valmierā un rūpējas arī par mazākām lauku aptiekām un aptieku filiālēm, kas darbojas novadu centros.
Divus gadus farmaceiti strādājuši pie Labas aptieku prakses jeb farmaceitiskās aprūpes standarta izveidošanas. Ko tas dos un kā izskatīsies praksē - stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības viceprezidents VALDIS PIRSKO.
Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē.
Lielākā daļa patērētāju, kas Zviedrijas lielākajā aptieku ķēdē saņēma 20 minūšu sirds slimību riska novērtējumu, izteica atzinīgu novērtējumu par šādu iespēju un apgalvoja, ka tas ir palielinājis viņu interesi par iespējām uzlabot veselību un katrs trešais teica, ka pēc šīs pārbaudes ir palielinājis savas fiziskās aktivitātes un/ vai ēd veselīgāk, ziņo pētījuma rezultāti.
Lauku aptieka ir kā miniatūra pasaule, kur farmācijas un ekonomiskās nebūšanas izgaismojas divkāršā palielinājumā. Lauku aptieku farmaceiti līdzīgi kā lauku ārsti ir sava darba entuziasti. Skan neierasti šim laikam, bet tā joprojām ir.
Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas?
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Liela starptautiska datubāzu analīze parādīja, ka 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri lieto semaglutīdu, nav ne paaugstināta, ne samazināta neovaskulāras ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības riska, salīdzinot ar pacientiem, kas saņem citus pretdiabēta medikamentus.
