Elpceļu slimības bērniem varēs diagnosticēt ar lietotni viedtālrunī
Automātika klepus analizēšanas tehnoloģija, kas iestrādāta viedtālruņu lietotnē, varēs palīdzēt diagnosticēt elpceļu slimības bērniem.
Elpceļu slimības
Vai elpceļu slimniekiem jābaidās no rudens?
Kā pavasaris, tā rudens tradicionāli tiek uzskatīts par gadalaiku, kam ir lielāka negatīvā ietekme uz cilvēku veselību nekā vasarai vai ziemai. Elpceļu simptomi pacientiem var variēt no vieglas deguna tecēšanas līdz astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumiem. Kas rudenī patiesībā mainās un kāda tam ir nozīme?
Lasītākais Doctus.lv
ALDIS STRĒLNIEKS: Dzīves līkumos pats izdari izvēles
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Diagnostiskās stratēģijas efekts, lietojot vecuma pielāgotus D–dimēru rādītājus trombemboliska notikuma noteikšanā
Nekontrolēti pētījumi pieļauj, ka plaušu emboliju var droši izslēgt kā iespējamo diagnozi, ja izmanto YEARS likumu –diagnostisku stratēģiju, izmantojot D–dimēru robežvērtību rādītājus.
Galvassāpes Covid–19 pandēmijas laikā
Galvassāpes un jo īpaši migrēna ir Pasaules Veselības organizācijas saraksta topā, kurā apkopotas biežākās un darbaspējas ierobežojošās slimības. Covid–19 pandēmija galvassāpju pārvaldību ietekmējusi dažādos aspektos, arī kā neiroloģisku izpausmi infekcijas dēļ. Pandēmija galvassāpju pārvaldību padarījusi grūtāku gan ierobežoto pakalpojumu dēļ, gan arī pacientu psihoemocionālo traucējumu paasinājumu dēļ.
Identificēti jauni simptomi, kas varētu palīdzēt ārstiem agrīnāk diagnosticēt aizkuņģa dziedzera vēzi
Pētnieki ir identificējuši virkni simptomu, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi, tostarp divus iepriekš neatpazītus simptomus - slāpes un tumšu urīnu.
Paņēmieni, kā fiziski aktīvu dzīvi padarīt par ikdienu
Mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazāk aktīvs. Aptuveni trešdaļa planētas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, ir nepietiekami fiziski aktīvi. ASV un Dienvidkorejā cilvēki vidēji astoņas stundas dienā pavada sēdus pozīcijā, savukārt galvenais brīvā laika pavadīšanas veids 40 % eiropiešu ir televīzijas skatīšanās. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 40
- Algoloģija 54
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 16
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 143
- Dietoloģija 30
E
- Endokrinoloģija 243
F
- Farmācija 34
- Farmakoloģija 166
- Fitoterapija 7
- Fizikālā medicīna 11
- Fleboloģija 39
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 172
H
- Hepatoloģija 45
I
- Imunoloģija 13
- Infektoloģija 195
- Internā medicīna 6
K
- Kardioloģija 342
Ķ
- Ķirurģija 100
N
- Narkoloģija 19
- Neatliekamā medicīna 19
- Nefroloģija 41
- Neiroloģija 225
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 52
- Onkoloģija 143
- Otorinolaringoloģija 65
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 127
- Podoloģija 2
- Psihiatrija-psihoterapija 145
- Psihosomatika 34
- Pulmonoloģija 116
R
- Radioloģija 16
- Reanimatoloģija 15
- Reimatoloģija 63
- Retās slimības 9
S
T
U
- Uroloģija 72
- Uzturzinātne 55