Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz pielietots intraoperatīvais starotājs sarežģītas sarkomas audzēja operācijas laikā. Pirms operācijas multidisciplinārā konsīlijā izvērtējot pacientei efektīvākās un saudzīgākās ārstēšanas iespējas, kā arī skrupulozi saplānojot operācijas norises posmus, izdevies panākt pacientes atlabšanu pēc galēji smaga un šķietami bezcerīga veselības stāvokļa.
III fāzes klīniskā pētījuma GCIG INTERLACE rezultāti atklāj cerību pacientēm ar dzemdes kakla vēzi kopējās izdzīvotības (overall survival [OS]) un bezprogresijas izdzīvotības (progression-free survival [PFS]) rādītājos.
Sasniegumi vēža ārstēšanā — ķirurģija, ķīmijterapija, mērķterapijas līdzekļi, imūnterapija un staru terapija, kā arī šo metožu kombinācija — ievērojami uzlabojuši onkoloģisko slimnieku izdzīvošanu un pagarinājuši viņu dzīvildzi. Tomēr daudzi pacienti gan audzēja, gan ar to saistītās terapijas blakņu dēļ piedzīvo negatīvas kognitīvo funkciju izmaiņas, kas saglabājas pēc ārstēšanas beigām un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Tas notiek gan CNS, gan ne–CNS audzēju gadījumā — kā bērniem, tā pieaugušajiem. [1]
Anaplastiska vairogdziedzera vēža (AVV) gadījumā izdzīvotības rādītāji joprojām saglabājas zemi – šis ir agresīvākais no vairogdziedzera vēža apakštipiem. Tomēr, šobrīd pieejamās mērķa un imūnterapijas metodes paver jaunas iespējas slimības ārstēšanā. Lai novērtētu, kā ārstēšanas stratēģijas izvēle un vēzi raksturojošie lielumi ietekmē kopējo izdzīvotību (overall survival), tika veikts retrospektīvs gadījumu sēriju pētījums.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Zobārsta konsultācija ir svarīgs posms pacienta izglītošanā par mutes dobuma kopšanu pirms un pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, ka arī agrīnā mutes dobuma audzēju diagnosticēšanā. Apskata mērķis ir aplūkot biežākās blaknes pēc ķīmijterapijas un galvas—kakla zonas apstarošanas, sniegt ieteikumus par profilaksi un klīnisko simptomu mazināšanu.
Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais pasaulē visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā tas ir otrais biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, turklāt pēdējos desmit gados saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pieaugusi par 60 %. [1; 2]
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Jāsaka, ka “vistalantīgākais” no vitamīniem attiecībā uz tā darbību un funkcijām ķermenī noteikti ir D vitamīns. To it kā pavisam vienkārši var arī iegūt — izejam ārā saulainā dienā, un... Bet vai patiešām viss ir tik vienkārši?
GLP-1 receptoru agonisti varētu ieņemt nozīmīgu vietu hroniskas migrēnas ārstēšanā, liecina apjomīga reālās klīniskās prakses datu analīze. Pētījumā konstatēts, ka gada laikā pacientiem, kuri lietoja GLP-1 preparātus, bija mazāka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un retāk bija nepieciešami papildu medikamenti migrēnas ārstēšanai, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja topiramātu.
Līdz šim veikts neliels skaits pētījumu, kur analizēts, kādi faktori saistīti ar lokalizētas melanomas recidīva riskiem. Vai ir zināmi demogrāfiski, klīniski un patofizioloģiski raksturlielumi, kas ir atbildīgi par slimības atgriešanos?
