Paplašinātu vēnu ārstēšana kosmētisku sūdzību gadījumā
Rakstā apskatīti paplašinātu vēnu kosmētiskie aspekti, estētisko defektu diagnostikas un risināšanas praktiskās iespējas, ārstēšanas rezultātu izvērtēšana.
Estētiskā fleboloģija
Lasītākais Doctus.lv
Probiotikas aknu steatozes profilaksē un terapijā. Preklīniskie un klīniskie dati
Turpinām Doctus februāra numurā aizsākto tēmu par disbiozi un izmaiņām zarnu—aknu ass funkcijās, kas tiek asociētas ar alkohola neizraisītas aknu taukainās slimības (NATAS) attīstību. Kaut mehānismi, ar kuru palīdzību zarnu mikrobiotas disbalanss ietekmē aknu patoloģijas, joprojām ir neskaidri, vairākos preklīniskos pētījumos noskaidrots, ka zarnu mikrobioma sastāva uzlabošanai varētu būt daudzsološi rezultāti aknu patoloģiju profilaksē un terapijā.
Vidusauss iekaisums. Kopīgais un atšķirīgais bērniem un pieaugušajiem
Ausu sāpes ir viena no biežākajam sūdzībām, ar kurām pacienta vecāki nekavējoties dodas pie ģimenes ārsta vai otorinolaringologa. Vidusauss iekaisums ir viens no šā simptoma cēloņiem. Lai gan to uzskata galvenokārt par bērnu slimību, tā sastopama arī pieaugušajiem.
Vai kaulu veselība ir saistīta ar smadzeņu veselību?
Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Veloergometrija. Rezultātu interpretācija un taktika ģimenes ārsta praksē
Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 64
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 163
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 306
F
- Farmācija 57
- Farmakoloģija 196
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 46
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 265
H
- Hematoloģija 3
- Hepatoloģija 47
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 280
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 429
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 27
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 56
- Neiroloģija 298
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 70
- Onkoloģija 195
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 179
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 202
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 75
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 224
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 85
- Uzturzinātne 66