Žurnāls

Janvāris 2010

Dr. MĀRIS MEŽECKIS, Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļas vadītājs

PAR JANVĀRA NUMURU

Kas mūs sagaida šajā gadā – kritiens vai lidojums?Jebkurai valstij, nozarei vai uzņēmumam ir garantēta izaugsme, attīstība un labklājība, ja augstā līmenī tiek īstenota darba kultūra, darba efektivitāte un darba tikumība. Latvijas medicīnā pēdējos gados bieži iztrūcis kāds no šiem principiem. Zema darba kultūra atļauj cilvēkiem slinkot, zema darba efektivitāte – izšķiest laiku neproduktīvā darbā, bet zema tikumība – izzagt.

Augstie kungi, veselības aprūpes balti sarkanā kora diriģenti, šķiet, nav dabūjuši pietiekamu mācību pat no krīzes. Nesteidzas īstenot strukturālas reformas, spēlējas. Veselības aprūpi ir vadījuši virkne šķietami gudru vadoņu, bet tikai daži ir uzdrīkstējušies veikt vērā ņemamus uzlabojumus. Un politiski tik nepopulāro slimnīcu reorganizāciju gadiem ilgi atlikuši ar cerību, ka tas nākamais būs spiests uzņemties smago spiedienu no lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem un beidzot īstenot to, kas ir skaidrs jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam. Kvantitāte un kvalitāte reālajā dzīvē ir pretēji jēdzieni.

Lai kāds arī būtu šis gads mūsu valstij, ikkatru aicinu paturēt prātā banālo patiesību: "Gribi mainīt pasauli - sāc ar sevi!" Šobrīd katram pašam ir jāuztaisa makšķere. Turklāt "sēžamais" uz vienas vai divām kājām nav diez ko stabils. Visstabilākā ir taburete uz trim kājām.

Ir labi, ka ir tādi ārsti kā Aigars Brencēns - noteikti izlasiet interviju! Tas ir paraugs darba tikumam. Noderīgi un iedvesmojoši daudziem var būt "Trīs pieredzes stāsti". Nepalaidiet garām arī izglītojošos rakstus par antihistamīniem, pulmonālu hipertensiju, vīrushepatītiem, HOPS pacientu rehabilitāciju un citus rakstus, ja attiecīgā tēma ir aktuāla vai gribat paplašināt savu medicīnisko redzesloku. Bet pilnīgi noteikti izlasiet dežūru stāstiņus un uz pašreiz valstī notiekošo raugieties ar līdzīgu skatu kā dežūru stāstiņu autori uz dežūrās notiekošo.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

H1-antihistamīni: aizmirsta vēsture un jaunākās tendences klīniskajā praksē

Pirmo substanci ar antihistamīnu aktivitāti atklāja Buvē un Stoubs 1937. gadā. Klīniskajā praksē pirmos H1-antihistamīnus - fenbenzamīnu, pirilamīnu, tripelēnamīnu un difenhidramīnu - ieviesa pagājušā gadsimta 40. gados. Pirmās paaudzes H1-antihistamīni nav pietiekami labi izpētīti pacientiem ar alerģiskām slimībām. Iepriekšējie pētījumi neatbilst mūsdienu standartiem. Toties otrās paaudzes antihistamīnu efektivitāte alerģiska rinīta un hroniskas nātrenes ārstēšanā ir labi pierādīta.

M. Bukovskis01.01.2010.

Pulmonālā arteriālā hipertensija – Latvijas reģistra dati (2007–2009)

Latvijas Kardioloģijas centrā 2007. gadā izveidots pulmonālās arteriālās hipertensijas reģistrs. No 2007. gada Latvijā pieejama pulmonālās arteriālās hipertensijas patoģenētiska terapija ar fosfodiesterāzes inhibitoriem un endotelīna receptoru antagonistiem. Pulmonāla hipertensija, kas radusies saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām, hronisku PATE vai citiem iemesliem, ārstējama simptomātiski un nav pieskaitāma pulmonālas arteriālas hipertensijas slimību grupai.

A. Skride, I. Zakke, A. Rudzītis, A. Ērglis14.01.2010.

HOPS pacientu pulmonālās rehabilitācijas principi

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir izplatīta hroniska slimība ar smagu norisi, it īpaši slimības pēdējās stadijās. HOPS joprojām netiek laikus diagnosticēta, pacienti pie ārsta bieži vien nonāk ar sūdzībām par elpas trūkumu un nespēju veikt ikdienas aktivitātes, elpošanas rādītāji ir jau izteikti samazinājušies. Raksta mērķis – iepazīstināt ar šīs slimības rehabilitācijas pasākumiem, jaunākajām atziņām ERS kongresā.

U. Beķeris, A. Beķere01.01.2010.

Zāļu formu nozīme medicīnas praksē

Medicīnas praksē gan profilakses nolūkā, gan dažādu slimību ārstēšanā lieto zāles. Zāles uzskata par augstas vērtības produktiem. Tām ir jābūt iedarbīgām, drošām un kvalitatīvām – tā ir aksioma, kas nav jāpierāda. Piemērota ārstēšana ar zālēm prasa ne tikai pareizas aktīvās vielas izvēli atbilstīgi diagnosticētai slimībai, bet arī izstrādāt aktīvai substancei tādu zāļu formu, kas ir piemērota tās ievadīšanai organismā noteiktā veidā un nodrošina tai nepieciešamo efektivitāti. Pateicoties zinātnes un tehnikas progresam, ir pilnīgi mainījies uzskats par zāļu formu, kvalitāti nosaka ne tikai preces ārējais izskats un aktīvo vielu kvantitatīvais saturs, bet tiek izvērtēta arī tās biopieejamība, efektivitāte un drošība.

I. Bārene01.01.2010.

Osteoporoze un sāpju sindroms

Osteoporozes dēļ samazinās kaulu minerālu blīvums, pēc vieglām traumām iespējami lūzumi. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar osteoporozes sāpju sindroma patoģenētiskajiem mehānismiem un ārstēšanas tendencēm.

I. Legzdiņa01.01.2010.

Vīrushepatīta A īpašā vieta hepatītu paletē

Par vīrushepatītiem (VH) mūsdienās dēvē infekcijas slimību grupu, kuras izraisītāji ir vairāki atšķirīgi vīrusi un kuru ierosinātās patoloģijas galvenā, bet ne vienīgā bojājuma vieta organismā ir aknas, faktiski aknu šūnas. Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītus ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta ierosinātāja “kandidāts” – SEN vīruss (skat. tabulu). Šā raksta mērķis – iepazīstināt lasītājus ar vīrushepatīta A īpašo vietu.

L. Vīksna01.01.2010.

Kognitīvā hipnoterapija Izmantojums transseksuālu personu pēcoperācijas rehabilitācijā*

XXI gadsimtā ģimenes ārstu, neirologu, seksologu, seksopatologu, endokrinologu, ginekologu, urologu un ķirurgu praksē Latvijā ir jākonsultē abu dzimumu pārstāvji, kas cieš no dzimuma disforijas, meklē iespēju mainīt savu dzimumu ķirurģiski, ar hormonu terapijas palīdzību. Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, nav daudz pētījumu un statistikas datu par šīm personām – transseksuāļiem – pēcpoperācijas periodā, nav datu par šo personu bio–psiho–sociālo rehabilitāciju pēc dzimuma maiņas. Raksta mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību transseksuālām personām un īsi sniegt ieskatu mūsdienu medicīnas speciālista iespējās palīdzēt.

J. Zaļkalns, Ž. Roja, I. Roja01.01.2010.

Langerhansa šūnu histiocitoze

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķi – diferenciāldiagnostikas grūtības pacientei ar neskaidras etioloģijas drudzi, retas slimības kombinācija ar ginekoloģisku infekciju uz IUS fona un multidisciplināras pieejas nozīmīgums retu slimību diagnostikā un pareizās terapijas taktikas izvēlē.

I. Lase02.01.2010.

Kur ir trešā acs? Oftalmologs Aigars Brencēns

Ventspils slimnīcā praktizējošais oftalmologs AIGARS BRENCĒNS tik aizrautīgi stāsta par savu darbu, ka atdziest kafija un pazūd laika izjūta. Kolēģi kataraktasun glaukomas ķirurģijā specializējušos ārstu uzskata par vienu labākajiem profesionāļiem Latvijā. Doctus četrdesmitgadnieku Brencēnu iepazīst arī kā mīlošu tēvu un vīru, kam galvenais spēka avots ir ģimene. Ventspilnieki savu atzinību sirsnīgajam dakterim izteikuši, 2008. gadā piešķirot Ventspils domes Balvu.

M. Zvaigzne02.01.2010.

Darbs zaudēts. Ko nu?

Pērnā gada vasaras un rudens lēmumi par slimnīcu reorganizāciju un nodaļu aizvēršanu diemžēl nav tikai bezkaislīgi cipari atskaites ailītēs vien. Tie ir daudzu mediķu likteņi. Ļoti personiski stāsti. Aptuveni 1600 mediķu ir bezdarbnieki - liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Daļai no viņiem jaunu darbavietu palaimējies atrast privātajā sektorā vai kādā no slimnīcām, kas ir "darba kārtībā", - taču ne bez labu paziņu ieteikuma un draugu būšanas! Aptuveni 200 ārstu saņēmuši vajadzīgās izziņas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas. Kāda neliela saujiņa būs to, kas sadūšojušies sava uzņēmuma dibināšanai tieši šobrīd. Vēl viena izeja no situācijas - pārkvalifikācija. Kādas tuvplānā izskatās visas šīs iespējas?

D. Ričika02.01.2010.

Trīs pieredzes stāsti: kad dzīve apmet kūleni

Mācos tā saucamajā pārkvalifikācijas programmā par Eiropas naudu. Kur tad ir šis finansējums, ja grāmatas joprojām irtipogrāfijā, taču 30. janvārī jau būs eksāmeni?! Te ir tāds miers! Ārsts nav noskrējies, nekavē, kā pierasts slimnīcā, kur ārsts jāgaida pusstundu, jo viņš ir operācijā. Pietrūkst, protams, iespēju realizēt darbu līdz galam Slimnīcas reorganizācija rosināja veidot arī dienas stacionāru, lai mazajiem pacientiem nodrošinātu labāku palīdzību

S. Kleinberga, D. Ričika, L. Landmane02.01.2010.

Jārēķinās, ka ne ar ko nevari rēķināties. Nerakstītas likumsakarības no ārstu dežūrām

Savulaik žurnālam Doctus bērnu otorinolaringologs profesors Jānis Sokolovs trāpīgi atzīmēja, ka visas nepatikšanas sākas piektdienas pēcpusdienā. Kad visi sāk atslābināties. Kad kolēģis attālā Latvijas malā ir izdomājis, ka izejamās dienās labāk nepaturēt pie sevis šaubīgu saslimušo. Vai arī - vecāki redz, ka bērnam nepavisam nav labi, bet priekšā sestdiena un svētdiena. Viņi, saprotams, kļūst nervozi un beidzot sāk meklēt medicīnisku palīdzību. Ārstu dežūras ir īpatnējs organisms - te darbojas noteiktas likumsakarības, kas vienkārši jāņem vērā. Vienlaikus dežūras ir arī pamatīgs pieredzes un gandarījuma avots.

G. Gauja02.01.2010.