PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūlijs 2012

Dr. INGA ZIEMELE, RSU rezidente pediatrijā

PAR JŪLIJA NUMURU

Doctus jūlijā ir krāsains, starp pamatkrāsām iezīmējot starptoņus, gluži kā rakstīja kolēģi no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, prezentējot klīnisko gadījumu par pacientu ar Mounier-Kuhn sindromu. Doctus ļauj mācīties – kā topošā pediatre, bērnu infektoloģe ar lielu interesi lasīju prof. Vīksnas rakstu par vīrushepatītu B.

Noderīgus rakstus, kas palīdzēs uzzināt, kā ikdienas praksē panākams vēlamais terapijas efekts, piedāvā dr. Gintere par epilepsijas ārstēšanu un prof. Mikažāns ar kolēģiem par ādas un tās derivātu sēnīšu slimību mūsdienu terapiju. Aktīvu atpūtu vasarā steidz izbaudīt gan liels, gan mazs. Dr. Sumeraga atgādina, ka atvaļinājumu laikā ārstiem darba tomēr netrūkst, un rakstā "Biežākās slimības ausu–kakla–deguna ārstu praksē vasarā" sniedz vērtīgus padomus (tie noderēs arī manā ikdienas darbā uzņemšanas nodaļā).

Mani iedvesmo patiesi un saviļņojoši stāsti par dzīves garšu un virsotnes meklējumiem. Tieši tāda ir saruna ar kolorīto profesori Mamaju – dzīvespriecīgu, azartisku un enerģisku. Paldies kolēģiem un Doctus kolektīvam par nianšu daudzveidību! Ikvienam novēlu redzēt, dzirdēt un sajust dzīvi visā tās toņu dažādībā!

Numurā lasi:

Sporta traumas vasaras sporta veidos

Vasaras sporta veidi ir ļoti dažādi gan profesionālajā, gan amatieru sportā. Liela daļa amatieru sporta cienītāju ziemas mēnešos nav fiziski aktīvi, bet aktivitāti sāk vēlā pavasarī vai atvaļinājuma laikā vasarā.

S. Rozenštoka

Biežākās slimības ausu–kakla–deguna ārstu praksē vasarā

Lai gan tiek uzskatīts, ka ausu, kakla un deguna ārstiem aktīvākais darba laiks ir aukstajos gada mēnešos, kad ir augsts saslimstības līmenis ar augšējo elpceļu infekcijām, loriem darba netrūkst arī vasarā. Vasaras mēnešiem sava specifika – karsts laiks, caurvēji un/vai kondicionieri, līdz ar to krasas temperatūras svārstības, kā arī atvaļinājuma prieki – peldēšanās. Vasarai raksturīga saslimšana – ārējās auss ejas iekaisums. Otra biežākā saslimšana ir tonsilīts un tā komplikācija paratonsilārais abscess.

G. Sumeraga

Lasīšana elektroniskajā vidē un acu veselība

Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas.

S. Pildava, R. Upmale

Kādas izjūtas ir ar tikko iegūtu ārsta diplomu kabatā?

Ārstu saimei jūnijā pievienojušies 225 jaunie kolēģi: 177 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes absolventi un 48 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības fakultātes absolventi. Tikko kā nosvinēts izlaidums, tāpēc fiksētās emocijas ir gluži svaigas. Kādas mācības no studiju gadiem viņi paņems sev līdzi? Kāds ir jauno kolēģu uzkrātais kapitāls, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū? Kādas veselības aprūpes problēmas viņiem rūp? Un kas viņiem ir ārsta profesija – misija vai bizness?

E. Eveliete

Ādas un tās derivātu sēnīšu slimību mūsdienu terapija

Infekciozo ādas slimību vidū atsevišķa grupa ir ādas un tās derivātu (matu, nagu) sēnīšu slimības jeb dermatomikozes. Ādas sēnīšu slimības ir visbiežākās ādas infekcijas slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes. Dažādu veidu sēnītes var atrast uz ādas, matiem, nagiem un iekšējos orgānos. Lielākoties tās neizraisa saslimšanas. Sēnītes nonāk uz ādas kontakta ceļā ar kādu vai kaut ko, kas inficēts ar sēnīti, piemēram, inficēts gaiss, augsne, dzīvnieks. [1]

I. Leguša, I. Mikažāns, E. Princevs

Epilepsijas ārstēšana. Farmakoterapijas izvēles principi

Epilepsijas ārstēšanas pamats joprojām ir farmakoterapija. Gadījumos, kad medikamentozā terapija neiedarbojas, to var kombinēt ar tādām ārstēšanas metodēm kā ketogēnā diēta, n. vagus stimulācija; no alternatīvajām metodēm jāmin augu valsts līdzekļu un homeopātijas lietošana, jogas un mūzikas terapijas iespējas. Medikamentu rezistentas epilepsijas gadījumā aktuāls kļūst arī epilepsijas ķirurģiskas ārstēšanas jautājums, bet tikai parciālas jeb lokalizētas epilepsijas gadījumā.

M. Gintere

Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

“Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti.

D. Ričika

Šogad un turpmāk Doctus iznāks arī jūlijā!

Šis žurnāla Doctus lasītājiem un redakcijas komandai ir svētku gads - pirmo reizi 15 gadu vēsturē Doctus iznāk arī jūlijā! Doctus ceļš līdz pilnvērtīgam dzīves ciklam - 12 numuriem gadā - bijis garš: četras reizes gadā (1997.-2000.), sešas reizes (2001.), tad lasītāju pastkastē iekrita jau 10 žurnāla numuri gadā (2002.-2004.), pēc tam 11 numuri (2005.-2011.), bet šogad - 12 numuri!

Doctus

Angiotenzīna II pirmā receptora antagonisti. 3. raksts sērijā “Kardioloģijas stūrakmeņi” *

Angiotenzīna receptoru blokatori ir efektīvi antihipertensīvie medikamenti un pārsvarā ļoti labi panesami. Lielos nejaušināta iedalījuma pētījumos pierādīts, ka angiotenzīna receptoru blokatori ir efektīvi līdzekļi ne tikai arteriālās hipertensijas ārstēšanā, bet arī tādu saslimšanu kā diabētiska nefropātija, hroniska sirds mazspēja vai sirds mazspēja pēc miokarda infarkta terapijā. Ārstējot hipertensiju, angiotenzīna receptoru blokatori var būt vai nu pirmās izvēles medikamenti, vai arī tos var pievienot vēlākā ārstēšanas posmā.

A. Skutelis

Vīrushepatīts B: kā pareizi diagnosticēt, kad un kā ārstēt

Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla.

L. Vīksna

Aizmidzinātājai vajag adrenalīnu. Anestezioloģe BIRUTA MAMAJA

“Kas tad ir anesteziologs? Klusējošais aizmidzinātājs! Slimnieki lielākoties viņu nemaz nepamana,” smejas Biruta Mamaja, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” anestezioloģe. Par pašu profesori Mamaju gan to nevar teikt, viņas skaļo balsi nevar nedzirdēt un spilgto personību nevar nepamanīt!

V. Vāvere

Krūts vēzis III daļa: ārstēšana

Pēdējos gadu desmitos krūts vēža ārstēšanā mainījies daudz kas. 1970. gados sākās zinātniska krūts vēža ārstēšanas ēra, tika sākti apjomīgi starptautiski pētījumi, kuru rezultātu publikācija pēc 10–15–20 gadiem pilnīgi izmainīja mūsu uzskatus par krūts vēža ārstēšanu. Šo pētījumu rezultāti pierādīja, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par krūts saaudzējošo operāciju rezultātiem (kombinējot tos ar staru terapiju) no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā un kosmētiskā viedokļa.

A. Srebnijs

Pacients ar Mounier–Kuhn sindromu

Zem HOPS atrasts Mounier–Kuhn sindroms. Jautājums – vai ziņa, ka tas ir Mounier–Kuhn sindroms, kaut ko maina ārstēšanā? Visticamāk, nemaina, bet tas radikāli maina mūsu domāšanu – to, ka mēs visu neredzam vienādi un starp pamatkrāsām sākam redzēt starptoņus. Ko tas dod? Tas dod iespēju ģimenes ģenētiskai konsultēšanai, lai secinātu, ka tas nav vienīgais gadījums ģimenē. Pacienta radinieki nedrīkstētu smēķēt.

Z. Kravale, L. Zariņa, E. Krustiņš