Statīni — bieds vai palīgs?
Par statīniem šobrīd runā daudz. Ar to blakusparādībām biedē gan pacientus, gan ārstus. Dažreiz pat pieredzējis speciālists apmulst no informācijas gūzmas, ko sniedz dažādi materiāli un informatori.
Žurnāls
Skatīt visusJūnijs 2018
Dr. Andra Pekša, internās medicīnas 3. gada rezidente
PAR JŪNIJA NUMURU
“Šajā Doctus numurā lasāms plašs un visai detalizēts raksts par anēmijām, kas, skarot aptuveni piekto daļu pasaules populācijas, ir bieža un variabla patoloģija ar akūtu un hronisku simptomātiku dažādās orgānu sistēmās.
Tāpat aktuāla ir iztirzātā tēma par faktoriem, kas ietekmē atmiņas traucējumus, un par terapijas iespējām, ar ko lielākā vai mazākā mērā, izvēloties konkrētam pacientam vispiemērotāko, jāsaskaras ikvienam speciālistam.
Ņemot vērā smēķēšanas izraisīto slogu veselības aprūpē un joprojām augsto tās izplatību sabiedrībā kopumā, katram no mums jāpiedalās problēmas risināšanā, visos veselības aprūpes līmeņos informējot pacientus ne tikai par smēķēšanas kaitīgumu, bet sniedzot arī iespējamos atkarības problēmas risināšanas ceļus. Par to arī šajā Doctus numurā.
Atsaucoties uz rakstu par pacientu līdzestību un pārfrāzējot Viljama Oslera teikto, gribas uzsvērt, ka dažreiz svarīgāk saprast to, kādam pacientam ir slimība, nevis to, kāda slimība ir pacientam, lai spētu viņam pilnvērtīgi palīdzēt. Te kārtējo reizi apstiprinās pilnvērtīgas saziņas nozīmīgums starp iesaistītajām pusēm.
Bieži vien attīstība un progress notiek ārpus mūsu komforta zonas, tāpēc visiem novēlu drosmi un spēku, turpinot šķērsot šo robežu, jo izmaiņas un panākumi sākas no mums pašiem.”
Portālā pieejamie raksti no šī numura:
Anēmijas — ne tikai dzelzs deficīta izraisītās
Katru dienu vesela cilvēka organisms ražo aptuveni divus miljonus sarkano asins šūnu — eritrocītu. Tas notiek sarežģītā procesā, kad stimulējošu vielu iedarbībā pakāpeniski attīstās un pārveidojas multipotenta šūna, zaudējot kodolu. Kodols tiek zaudēts, lai eritrocīts maksimāli labi izpildītu galveno funkciju — O2 un CO2 transportēšanu. [1]
SILVIJA HANSONE, ELITA ADIJĀNE, IVETA KROIČA par līdzestību zāļu lietošanā
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Atmiņas funkcijas. Medikamentu, slimību, mūzikas ietekme
Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
BENITA ZELTIŅA, neiroloģe: vienmēr starp labiem cilvēkiem
Līdzgaitnieki neiroloģi BENITU ZELTIŅU raksturo kā komandas cilvēku, kas risinājumus rod sadarbībā. Arī sarunas gaitā daktere vairākkārt uzsver kopdarba nozīmi un sauc daudzu kolēģu vārdus. Par pacientu viņa cīnās līdz beidzamajam arī šķietami bezcerīgos gadījumos, jo cerība ir katram.
ANDRA PEKŠA: četras nedēļas Dalasā.
“Viņi daudz sarunājas! Ļoti! Studenti savā starpā, ar rezidentiem, uzraugošais ārsts ar studentiem un rezidentiem: par jaunākajiem pētījumiem, klīniskajiem gadījumiem, iemesliem, terapijas taktiku, par prognozi. Iesaista un viedokli prasa pacientiem. Rezidenti māca vecāko kursu studentus, viņi — jaunākos studentus,” par pieredzēto The University of Texas Southwestern Medical Center (ASV) stāsta Dr. ANDRA PEKŠA.
Sausās acs sindroms. Diagnostika, ārstēšana, profilakse
Lai acis paliktu veselas un ikdienā mums būtu komfortabli, acīm nepieciešamas asaras. Ja ir samazināta asaru sekrēcija, pastiprināta asaru iztvaikošana vai asaru saturs ir ķīmiski nepilnvērtīgs, to sauc par sausās acs sindromu.
Alcheimera slimība. Neiroprotekcijas un neiromodulācijas meklējumos
Alcheimera slimība (Alzheimer’s disease; AD) ir viena no biežākajām neirodeģeneratīvajām slimībām un visbiežākā senilās demences forma. [1; 2] Neirodeģenerācija ir progresējoša neironu un to izaugumu (aksonu, dendrītu, sinapšu) bojāeja ar attiecīgi progresējošu to disfunkciju. [3]
Melanomas pacientu sijājošā diagnostika un dinamiskā novērošana
Melanoma aktualitāti saglabā jau vairākus gadus. Ar katru gadu Latvijā un Baltijas valstīs turpina pieaugt pirmo reizi reģistrēto pacientu skaits, diemžēl turpina pieaugt arī mirušo skaits. Advancētas jeb metastātiskas slimības pacientu ārstēšana joprojām ir sāpīgs jautājums. Ko īsti nozīmē melanomas pacientu novērošana un kādi ir veicamie pasākumi?
Kā pārtraukt smēķēt? Medikamentozas terapijas iespējas
Smēķēšana ir process, kad cilvēks apzināti aizdedz un lieto tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu. Kaut arī smēķēt iespējams dažādas vielas, Latvijā un pasaulē joprojām populārākā ir tabaka cigarešu veidā. Cigarešu sastāvā ir apmēram 600 dažādu vielu, piemēram, acetons, arsēns, butāns, oglekļa monoksīds, formaldehīds, kā arī galvenais fizioloģiskās atkarības izraisītājs — nikotīns.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 180
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 324
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 303
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 494
Ķ
- Ķirurģija 177
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 356
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 224
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 205
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 300
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84