Ringolds Jaunbelzējs, ģimenes ārsts no Ventspils doktorāta, Elite direktors
Ir tik īss brīdis starp Lieldienām un Jāņiem, kad daba mostas visstraujāk, zeme kļūst arvien zaļāka. Šo laiku raksturo atdzimšana. Varbūt tādēļ uzlabojas mūsu noskaņojums? Gaismas gadalaiks top arvien spēcīgāks, Zeme, saules sasildīta, sāk atvērties ziedēšanai. Lasītājus uzrunā jauns žurnāla Doctus numurs ar savu skatījumu uz medicīnas nozari.
Priecē, ka Latvijā veselības aprūpe zinātniskā līmenī neatpaliek no pasaules standartiem. Interesanti iepazīt mūsu vadošo speciālistu sasniegumu un pētījumu rezultātus, uzzināt citu kolēģu pieredzi, atziņas. Diemžēl finansiālā un organizatoriskā līmenī... vērojama gluži cita aina. Ir gan atzīts, ka veselības aprūpe tikai 5-10% gadījumu nosaka cilvēka veselību. Taču tieši mēs esam tie, kuru zināšanas un pieredze veido šo procentuāli it kā tik nelielo daļu. Gan mūsu zināšanas, gan mūsu un pacientu garīgais līdzsvars var palīdzēt slimību ārstēšanā. Nepietiek ar medikamentu nozīmēšanu. Nepietiek, ja ārsts atdod pats savu enerģiju, viņam jārosina darbībai arī slimā cilvēka iekšējie spēki.
Ārstēšana ir sadarbība, un darba mīlestība ir viena no labākajām metodēm garīgā līdzsvara saglabāšanai. Jau sen novērots, ka vairāk nodarbinātie cilvēki dzīvo visilgāk. Pastāvīgā un ritmiskā darba gaitā uzkrājas lielas dzīvības spēka rezerves. Novēlu Doctus redakcijai, rakstu autoriem un žurnāla lasītājiem, neskatoties uz nesakārtotajām problēmām valstī, saglabāt garīgo līdzsvaru un darba mīlestību. Izbaudiet šo krāšņo dabas atmodas laiku sevis harmonizēšanai! Mūsu enerģiju spēcīgāk par fizisko atpūtu atjauno jūtas. Veiksmi ikvienam un mums visiem kopā!
Ievērojamākie sasniegumi iedzimto sirdskaišu diagnostikā un ārstēšanā veikti pēdējos 20-30 gados, un, attīstoties invazīvās perkutānās sirds kateterizācijas metodei, tā kļuvusi par alternatīvu terapeitisku pieeju pretstatā ķirurģiskai ārstēšanai vairāku iedzimtu sirdskaišu korekcijā – daudzas no vienkāršākajām sirdskaitēm mūsdienās var ārstēt ar perkutānām invazīvām metodēm, neveicot apjomīgu ķirurģisku operāciju. [1;2]
Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms.
Ar pacientu saistītie faktori kā būtiska preanalītiskā posma sastāvdaļa noteikti jāņem vērā, veicot laboratorijas sniegto testēšanas pārskatu interpretāciju. Būtiskākie un biežāk sastopamie faktori, kas saistīti ar pacientu, ir šādi: vecums, dzimums, rase, grūtniecība, ēšanas un fiziskās aktivitātes ieradumi, alkohola, nikotīna, medikamentu, narkotiku un citu ķīmisku vielu, kā arī blakusslimību ietekme. Kāda ir šo faktoru ietekme uz dažiem relatīvi bieži veicamiem bioķīmiskiem testiem?
Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?
Krona slimība (KS) ir viena no mūsdienās pētītākajām patoloģijām gastroenteroloģijas jomā. Ir daudz neskaidrību gan par tās etioloģiju, gan patoģenēzes norisēm, gan ārstēšanas taktiku. Šī literatūras apskata primārais mērķis nav sniegt praktiskas rekomendācijas, bet apkopot jaunākās zinātniskās atziņas par Krona slimību, kas parādās pasaules medicīniskajā literatūrā. Tas savukārt ļautu palūkoties uz šo slimību no mazāk ikdienišķas puses.
Pacientiem ar alerģijas simptomiem klīniskajā praksē bieži nepieciešams izvēlēties kādu no antihistamīnu grupas medikamentiem. Bet visi antihistamīni nedarobjas vienādi. Katram pacientam raksturīgās īpatnības nosaka individuālu reakciju un dažādu H1 antihistamīnu efektivitāti, ārstējot alerģijas simptomus. Klīniskie pētījumi liecina, ka nozīme ir ne tikai pacientu individuālām atšķirībām, bet arī pašu histamīna efektu bloķējošo vielu spējai piesaistītities histamīna receptoriem.
Vienam no astoņiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma attīstās osteoporoze. Osteoporozes izraisīts lūzums ir katram piektajam vīrietim pēc 50 gadu vecuma. 30% vīriešu pēc 60 gadu sasniegšanas konstatē osteoporozes izraisītus lūzumus (Dubbo pētījums). Aplūkotais klīniskais gadījums uzskatāmi parāda, ka osteoporozes un vienlaicīgi arī vitamīna D deficīta diagnostika un ārstēšana ir aktuāla problēma vispārējā klīniskajā praksē.
Reizi nedēļā ir sestdiena vai svētdiena, kuru viņa gaida ar nepacietību. Lai... dotos uz darbu. Uz diennakts dežūru reanimācijas brigādes sastāvā. Tad viņa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste DZINTRA JAKUBAŅECA. Arī pārējās dienās viņa strādā. Un tad viņa ir Rīgas Domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca.
Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.
Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!
Ārsts kā pacients, bez šaubām, ir īpašs. Tāpēc, ka vairāk zina, vairāk testē kolēģus, jā, reizumis arī nevērīgāk izturas pret savu veselību...
Viņa atceras vienu no pirmajiem pacientiem, sešgadīgu puisīti, ar kuru sastapusies, sākot brīvprātīgās gaitas slimnīcā. Ļoti atvērtu, dzīvespriecīgu un mīļu! Diemžēl tagad viņš lejup noskatās jau no kāda mākoņa maliņas. Ar kādu citu mazo pacientu iepazinusies, kad viņam bija tikai trīs gadiņi. Visu ārstēšanās laiku puisēns pavadīja slimnīcā viens, bez mammas klātbūtnes, jo viņai mājās bija jārūpējas par pārējiem bērniem. Par viņa slimnīcas mammām kļuvuši brīvprātīgie – ēdinājuši, rotaļājušies, samīļojuši. „Ik reizi, kad esmu varējusi slimnīcā pabūt ar kādu kopā, kad esmu dzirdējusi vārdus – paldies, ka atnāci, laiks pagāja ātrāk! – izjūtu milzīgu gandarījumu. Un, ja smagi slims bērns, kurš tobrīd ir bēdīgs un sašļucis, manā klātbūtnē pasmaida vai sāk smieties, sajūta ir vienreizēja,” saka ALDA GRĪNBERGA. Viņa jau četrus gadus kā brīvprātīgā strādā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā.
Kamēr globālajā farmācijas laukā zāļu ražotāji nodarbojas ar smalku savu interešu lobiju, tikmēr zāļu izrakstītājam, izsniedzējam vai lietotājam, kurš stāv malā no šīm peripetijām, rodas daži vienkārši jautājumi. Piemēram, kas ir īsta inovācija – vai jebkurš jaunums? Un kā var rasties situācija, ka mūsu valstī atsevišķiem medikamentiem ir monopolstāvoklis, kamēr citviet Eiropā tiem tāda nav? Skaidrību palīdz ieviest Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece MĀRA ROZENBLATE.
Šomēnes Doctus bija divas neikdienišķas vizītes – pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un pie veselības ministra Vineta Veldres. Sarunas par ārsta vietu sabiedrībā jeb savdabīga ekspresdiagnostika, kuras rādījumus, protams, var ignorēt, bet kuri zināmā mērā signalizē par situācijas nopietnību. Valsts prezidentes pārdomas varat lasīt šī žurnāla lappusēs. Un, lūk, daži mērījumi no sarunas ar V.Veldri.
