Prof. Egils Vjaters, urologs
Novembris — Latvijas dzimšanas dienas mēnesis augšupejošā Covid zīmē. Droši vien labākā dāvana valstij ir atcerēties: katrs esam valsts, proti, izturēties atbildīgi. Ja Covid pacientu skaits augs, bravurīgajiem nebūs tādu iespēju ārstēties kā Džonsonam un Trampam. Atkal apstāsies plānveida palīdzība, Latvijas veselības aprūpes potenciāls diemžēl ir izsmeļams ātri.
Šajā numurā dažādas tēmas: par HOPS pacientu līdzestību, par kognitīvajām spējām, par pleca sāpēm. Medicīnas tendence ved uz vēl šaurāku katras nozares specializāciju, tāpēc ir labi, ka Doctus dod iespēju paskatīties uz pacientu kopumā — zinām, ko ieteikt, kādus jautājumus uzdot kolēģiem.
Atklātās jaunā ārsta pārdomas par smago atbildības vieglumu mums, vecākajiem kolēģiem, atgādina: tā nedrīkstētu būt, nedrīkstētu jauno ārstu atstāt vienu ar viņa šaubām, bailēm uzdot jautājumus, pieņemt lēmumus. Jau daudzus gadus strādāju par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu, kuras darbības princips ir vienkāršs: ieguldījums jāprasa ne tikai no rezidenta, bet jānodrošina apstākļi jaunā ārsta izaugsmei. Ikvienam jaunajam ārstam mācu: kauns nav pajautāt, kauns ir domāt, ka esi gudrs, un rīkoties aplami.
Dr. med. Gunta Sumeraga uz jautājumu “Kāds ir ārsts Misters Lieliskais?” intervijā atjoko: kāpēc ne Misis Lieliskā? Taisnība, Latvijā pēc Eurostat datiem trīs ceturtdaļas ārstu ir sievietes. Un ja tomēr — ārsts misters Lieliskais? Pirmkārt, viņam patīk profesija, viņš gūst patiesu gandarījumu, jo nav to izvēlējies tādēļ, lai celtu savu vērtību vai kompensētu savus kompleksus. Otrkārt, jauki, ja viņam ir laba ģimene, labi draugi un labi kolēģi. Tātad viņš ir apmierināts ar dzīvi, jo darbaprieks tad daudz lielāks. Labi, ja var strādāt vienā darbvietā un pilnvērtīgi atpūsties, tas noteikti pievieno vērtību paveiktajam. Un vēl viņš pilnveidojas un jūt atbalstu no valsts, sabiedrības, savas slimnīcas. To tad arī novēlu kolēģiem ceļā uz izcilību.
Izskatot zinātniskās datubāzes un tur publicētos pētījumus, kļūst skaidrs, ka melatonīnam tiek meklētas jaunas darbības jomas ārpus jau ierastās miega—nomoda ritmu regulācijas funkcijas. Informācijas ir daudz, bet šobrīd pētnieki visaktīvāk meklē profilaktisku vai ārstniecisku melatonīna saistību ar Covid–19 un dažādām onkoloģiskām slimībām.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir kompleksa, progresējoša slimība ar izteiktām plaušu un ārpusplaušu izpausmēm, un tā ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis pasaulē. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts hronisku plaušu slimnieku dzīves kvalitātei un veselības stāvoklim, kas ir svarīgi mērķi slimības pārvaldībā, tāpēc noteikti jāpievēršas to uzlabošanai.
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Visos veselības aprūpes līmeņos strādājošie bērnu speciālisti ļoti bieži konsultē pacientus ar aizcietējumiem. Pirmajā dzīves gadā aizcietējumi sākas 17—40 % bērnu. Tie bieži asociējas ar neregulāru un/vai sāpīgu defekāciju, enkoprēzi (fēču nesaturēšanu) un sāpēm vēderā.
Mūsdienās aizvien vairāk hronisku slimību saista ar infekciju izraisītājiem. Vairumā gadījumu tie ir vīrusi, kas spēj iniciēt pastāvīgu infekciju un ietekmēt saimniekorganisma imūnsistēmu. Pēdējā laikā pētnieku interese pievērsusies tieši šiem imūnsistēmu modulējošajiem vīrusiem.
Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
Pleca locītava ir kustīgākā locītava un viena no trim lielākajām locītavām cilvēka ķermenī, kura dzīves laikā nereti tiek pārslogota, tāpēc rada sāpes un kustību ierobežojumus, kas kļūst par galvenajiem iemesliem virknei šajā rakstā aplūkoto slimību.
Psoriāze jeb zvīņēde ir bieža, hroniska, neinfekcioza un imūnmediēta ādas slimība, kas var izraisīt ilgstošu darbnespēju un invaliditāti. Tās etioloģija un patoģenēze nav līdz galam izprasta, tomēr ir skaidrs, ka slimības attīstībā nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kas tālāk neadekvāti aktivē imūnsistēmu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai.
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti.
Vērtēšanas sistēmas pamats izglītībā ir pieļauto kļūdu daudzums. Nevis tas, cik daudz pareizu atbilžu esi sniedzis, bet tas, cik esi aizšāvis garām. Ja ir viena kļūda — esi teicamnieks. Ja trīs kļūdas, tad jau vairs tikai labinieks. Tās ir tikai trīs kļūdas! Sanāk, ka kļūdas diskreditē visu, ko esi teicis pareizi.
