Cefalģija? Ne tik vienkārši! Galvassāpju klasifikācijas otrā redakcija

Pēc ilggadīgiem zinātniskiem pētījumiem, pamatojoties uz jauniegūtajiem datiem, nobrieda nepieciešamība papildināt, daļēji mainīt un pilnveidot galvassāpju klasifikācijas sistēmu, tostarp precizēt diagnostiskos kritērijus daudziem galvassāpju veidiem. Vairāk nekā 100 galvassāpju ekspertu darbs dažu gadu laikā radīja ievērojami labāk saprotamu, universālu, jau tulkotu vairāk nekā 20 valodās, pārstrādātu galvassāpju klasifikācijas otro izdevumu (IHCH II 2004). Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar izmaiņām galvassāpju klasifikācijas sistēmā, sniegt dažas praktiskas norādes to diferenciāldiagnostikas un izmeklēšanas principos, un – vēlreiz vērst uzmanību uz galvassāpju kā simptoma cēloniski daudzveidīgo materiālu.

Jaunās nianses

Starptautiski apstiprināta, klīniski ērta lietošanai galvassāpju klasifikācijas sistēma pirmo reizi parādījās 1988.gadā, kad Starptautiskā Galvassāpju biedrība (IHS) publicēja pirmo galvassāpju klasifikācijas izdevumu, kur bija nodalītas primārās un sekundārās galvassāpes, kā arī aprakstīti diagnostiskie kritēriji. Arī otrajā klasifikācijas izdevumā galvassāpes tiek iedalītas divās lielās sekojošās grupās:

  • primāras galvassāpes - slimības vēs­ture, fizikālie un neiroloģiskie izmeklējumi nepierāda citu patoloģiju vai strukturālu bojājumu;
  • sekundāras galvassāpes - kādas noteiktas slimības simptoms (slimības vēsture, fizikālie un neiroloģiskie izmeklējumi pierāda patoloģiju vai strukturālu bojājumu).

Ir ieviesti trīs jauninājumi.

  • Galvassāpes, kas raksturīgas homeo­stāzes traucējumu gadījumos - iekļautas gal­vassāpes sistēmisku slimību (hipertensijas, hipoksijas, hiperkardijas, hormonālo un citu traucējumu) gadījumos.
  • Galvassāpes, kas raksturīgas psihiatriskām slimībām - iepriekšējā redakcijā psihiatriskie traucējumi bija definēti tikai kā iespējamais tensijas cefalģijas cēlonis. Pēc ekspertu viedokļa, šī daļa pieprasa epidemioloģisko un nozoloģisko pētījumu turpinājumu.
  • Galvassāpes, ko izsauc pārmērīga me­dikamentu lietošana. Pirmajā klasifikācijas re­dakcijā šī tipa galvassāpes tika atzīmētas kā galvassāpes substances lietošanas gadījumā. Dokumentāli pierādīts, ka bieža, regulāra akūto antimigrenozo vai analgētisko preparātu lietošana pacientiem ar migrēnu vai tensijas cefalģiju ievērojami var pasliktināt primārās galvassāpes. Tas bieži kalpo kā iemesls tādu sindromu kā hroniska migrēna attīstībai.

Sekundāro galvassāpju sadaļā diagnostiskie kritēriji tagad izkārtoti vienotā secībā:

  • kritērijs A - galvassāpju raksturojums;
  • kritērijs B - pieprasa kauzīvo (izsaucošo) traucējumu esamību;
  • kritērijs C - definē kauzīvas saistības (bieži saistību ar noteiktu laika periodu);
  • kritērijs D - nosaka, kā mainās galvassāpes izsaucošās slimības remisijas vai izveseļošanās gadījumā.

Atzīmējams ir izņēmums: hroniskas pēc­traumatiskas galvassāpes pēc fleksijas-ekstensijas (whiplash - pātagas cirtiena) traumas un hroniskas galvassāpes pēc bakteriāla meningīta, kas neatlaidīgi turpinās pēc iemesla likvidēšanas.

Diagnožu kodi Starptautiskajā slimību klasifikācijā: G.43 (migrēna: G.43.0-G.43.5) un G.44 (citi galvassāpju sindromi: G44.0-G.44.8); VI nodaļas Nervu sistēmas slimības (G00-G99) apakšnodaļa Epizodiski un paroksismāli stāvokļi.

Primārās galvassāpes

1.tabulā uzskaitīti migrēnas veidi.Migrēnas veidi

Migrēna bez auras

Diagnostiskie kritēriji migrēnai bez auras (vienkāršai migrēnai - hemicrania simplex).

  • Vismaz viens no minētā (A kritērijs):
    • slimības vēsture, fizikālie un neiroloģiskie izmeklējumi nepierāda citu patoloģiju vai strukturālu bojājumu,
    • ir cita patoloģija, bet migrēnas lēkme nav ar to saistīta.
  • Novērotas vismaz piecas lēkmes, kas atbilst zemākminētajiem kritērijiem.
  • Galvassāpes ilgst 4-72 stundas.
  • Raksturīgas vismaz divas no sekojošām pazīmēm:
    • vienpusēja lokalizācija,
    • pulsējošs raksturs,
    • vidēja vai stipra intensitāte.
  • Galvassāpes pastiprina fiziska aktivitāte.
  • Galvassāpju laikā ir vismaz viena no šādām pazīmēm:
  • slikta dūša,
  • fotofobija un fonofobija.

Migrēna, aura

Tipiska aura ar migrēnas galvassāpēm

Diagnostiskie kritēriji.

  • (A) Vismaz divas lēkmes, kas iekļaujas zemākminētajos kritērijos B-D.
  • (B) Auru veido kaut viena no sekojošām parādībām, bet bez kustību vājuma:
    • pilnīgi atgriezeniski vizuāli sim­pto­mi iekļauj pozitīvas pazīmes (redzes laukā mirgošana, plankumi vai līnijas) un/vai ne­gatīvas pazīmes (tai skaitā redzes zudumu);
    • pilnīgi atgriezeniski sensori simptomi iekļauj pozitīvas pazīmes (duršanas sajūtu kā pēc notirpuma) un/vai negatīvas pazīmes (nejutīgumu);
    • pilnīgi atgriezeniski runas traucē­jumi.
  • (C) Vismaz divi no sekojošiem:
    • homonīmie vizuālie simptomi un/vai unilaterālie sensorie simptomi;
    • vismaz viens auras simptoms izplatās pakāpeniski ≥5 min. un/vai cits auras simptoms aizņem secīgi ≥5 min.;
    • katrs simptoms ilgst ≥5, bet
  • (D) Galvassāpes, kas iekļaujas Migrēna bez auras B-D kritērijos, sākas auras laikā vai seko pēc auras 60 minūšu laikā.
  • (E) Nav saistīta ar citām slimībām.

Tipiska aura bez galvassāpēm

Diagnostiskie kritēriji: A-C kritērijs iden­tiski tipiskai aurai ar migrēnas galvassāpēm, izņemot D kritēriju - galvassāpes neparādās auras laikā vai 60 minūtēs pēc auras.

Migrēna ar auru

Diagnostiskie kritēriji migrēnai ar auru (klasiskai migrēnai, oftalmiskai, hemiparētiskai, hemiplēģiskai, afātiskai migrēnai):

  • vismaz divas lēkmes, kas iekļaujas kritērijā B;
  • migrēnas aura iekļaujas vismaz vienā no iepriekšminēto apakšformu B-C kritērijiem;
  • galvassāpes nav saistītas ar citām slimībām.

Tensijas tipa (saspringuma) galvassāpes

Tensijas tipa galvassāpju veidi apkopoti 2.tabulā.Tensijas tipa galvassāpju iedalījums

Epizodiskas saspringuma galvassāpes

Šī tipa galvassāpes ir iedalāmas sīkāk vēl divās grupās: saspringuma galvassāpēs, kas ir un kas nav saistītas ar perikraniālo muskuļu spriedzi. Diagnostiskie kritēriji epizodiskām saspringuma tipa galvassāpēm:

  • (A) novērotas vismaz desmit epizodes, kas iekļaujas zemākminētajos B-D kritērijos; dienu skaits ar šādām galvassāpes - mazāk kā 180 gada laikā (
  • (B) galvassāpes ilgst no 30 minūtēm līdz septiņām dienām;
  • (C) vismaz divas sāpes raksturojošas pazīmes:
    • spiedošs raksturs;
    • viegla vai vidēja intensitāte;
    • abpusējas;
    • nepastiprinās fiziskas aktivitātes laikā;
  • (D) abas minētās pazīmes:
    • nav nelabas dūšas vai vemšanas (var būt anoreksija);
    • nav fotofobijas vai fonofobijas, vai arī ir tikai viena no tām.
  • (E) vismaz viena pazīme no sekojošām:
    • slimības vēsture, fizikālie un neiroloģiskie izmeklējumi nepierāda citu patoloģiju vai strukturālu bojājumu;
    • ir cita patoloģija, bet galvassāpes nav ar to saistītas.

Hroniskas saspringuma tipa galvassāpes

Šī tipa galvassāpes ir iedalāmas vēl sīkāk trīs grupās: hroniskās tensijas tipa galvassāpēs, kas ir, kas nav saistītas ar perikraniālo muskuļu spriedzi, un tādas, kas neiekļaujas divās iepriekšminētajās grupās. Diagnostiskie kritēriji:

  • (A) dienu skaits ar šādām galvassāpēm vairāk nekā 180 gada laikā (>15 mēneša laikā) vismaz sešus mēnešus;
  • (B) vismaz divas no sekojošām sāpes raksturojošām pazīmēm:
    •  spiedošs raksturs;
    • viegla vai vidēja intensitāte;
    • abpusējas;
    • nepastiprinās fiziskas aktivitātes laikā;
  • (C) abas minētās pazīmes:
    • nav vemšanas,
    • tikai viena no minētajām pazīmēm: nelaba dūša, fotofobija, fonofobija;
  • (D) vismaz viens no sekojošiem rādītājiem: slimības vēsture, fizikālie un neiroloģiskie izmeklējumi nepierāda citu patoloģiju vai strukturālu bojājumu.

Kūlīšveida (cluster) galvassāpes

Kūlīšveida galvassāpju un citu autonomo bigeminālo galvassāpju veidi apkopoti 3.tabulā. Kūlīšveida un citu autonomo bigeminālo galvassāpju iedalījumsDiagnostiskie kritēriji:

  • vienpusējas, sejā;
  • paroksisms ilgst līdz vienai divām stundām;
  • ir cita patoloģija, bet galvassāpes nav ar to saistītas;
  • bieži pavada asarošana no vienas acs un rinoreja, var būt konjunktivāla hiperēmija;
  • sezonalitāte (pavasaris, rudens);
  • vīriešiem biežāk nekā sievietēm, bie­žāk smēķētājiem.

Diferenciālā diagnoze: trigemināla neiralģija, SUNCT sindroms, hroniska un epizodiska hemikrānija. Šo diferenciāldiagnožu izslēgšanai ir nepieciešama neirologa konsultācija.

Citas primārās galvassāpes

Bez iepriekš aprakstītajām trijām primāro galvassāpju grupām aplūkojamas arī citas primārās galvassāpes. To diagnozes ir skatāmas 4.tabulā.Citas primārās galvassāpes

Papildu informācijai ir pietiekami aktuāli minēt diferenciāldiagnozes klepus izraisītajām galvassāpēm. Klepus izraisītas galvassāpes varētu rasties arī sekojošu stāvokļu gadījumos: smadzeņu audzēji; kraniocervikālās anomālijas; Chiari malformācijas; subdurālas hematomas. Par labdabīgām šī tipa galvassāpes varētu uzskatīt, ja nav neiroloģisku simptomu, sāpes pilnībā pāriet pēc analgētiska līdzekļa lietošanas, pacienta vecums ir virs 50 gadiem; biežāk vīriešiem.

Arī piepūles izraisītu - primāru saspringuma un orgasmisku - galvassāpju gadījumos jāpatur prātā dažas diferenciāldiagnozes. Par labdabīgām šī tipa galvassāpes ir uzskatāmas, ja pacientam ir vazomotorā nesta­bilitāte. Šī tipa galvassāpes var norādīt arī uz iniciālo cerebrovaskulāro insuficienci. Savukārt sekundāri tās var veidoties sakarā ar cerebrālo asinsvadu aneirismām, subarahnoidālo hematomu, smadzeņu audzējiem.

Tā kā piepūles un klepus izraisītajām galvassāpēm biežāk ir sekundāra ģenēze, šajos gadījumos ir jānodrošina neirologa konsultācija un atbilstoši izmeklējumi.

Sekundārās galvassāpes

Sekundāro galvassāpju klāsts ir daudz plašāks. Lai pilnvērtīgi iztirzātu visas šīs grupas patoloģijas un kauzatīvos apstākļus, būtu nepieciešams atsevišķs žurnāla izdevums, tāpēc aplūkosim tikai sekundāro galvassāpju iedalījumu ar īsiem noteikto galvassāpju grupu raksturojošiem kritērijiem un klīniskiem novērojumiem.

Ar galvas vai kakla traumu saistītas galvassāpes

  • Akūtas pēctraumatiskas galvassāpes vieglu, vidēju un smagu galvas traumu gadījumos.
  • Hroniskas pēctraumatiskas galvassāpes (ja galvassāpes ilgst divus mēnešus un ilgāk) pēc vieglām, vidējām un smagām galvas traumām.
  • Akūtas galvassāpes pēc whiplash traumas.
  • Hroniskas galvassāpes pēc whiplash traumas.
  • Galvassāpes traumatisku epidurālu vai subdurālu hematomu gadījumos.
  • Akūtas vai hroniskas galvassāpes, kas raksturīgas citām galvas un kakla traumām.
  • Akūtas galvassāpes pēc kraniotomijas.
  • Hroniskas galvassāpes pēc kraniotomijas.

Jaunajā galvassāpju klasifikācijas redakcijā ir iekļautas arī galvassāpes, kas:

  • sākas agrīni 72 stundu laikā pēc traumas;
  • sākas 14 dienu laikā pēc traumas (pēctraumatiskās galvassāpes). Šis kritērijs ir diskutabls - daudzi autori rekomendē iekļaut arī galvassāpes, kas sākas viena divu mēnešu laikā pēc traumas.

Minēto galvassāpju formu gadījumos vei­camie izmeklējumi ietver sevī galvaskausa, cervikālo skriemeļu rentgenogrāfiju un kompjūtertomogrāfiju, ja ir neiroloģiski simptomi.

Ar vaskulāriem traucējumiem saistītas galvassāpes

Išēmiska insulta vai tranzitoru išēmisku traucējumu gadījumiem raksturīgas galvassāpes

Šī tipa galvassāpes atgādina migrēnu vai saspringuma tipa galvassāpes. Gados veciem pacientiem un/vai pacientiem pusmūžā ar vaskulāriem riska faktoriem tās var parādīties kā jaunas, neierastas galvassāpes.

Netraumatiskām intrakraniālām hemorāģijām raksturīgas galvassāpes

  • Galvassāpes intracerebrālu hemorāģiju gadījumos. Šī tipa galvassāpes pavada izmaiņas psihiskajā stāvoklī, fokāli un dažreiz pārejoši jušanas traucējumi, vājums, lēkmes (krampji, bezsamaņa), pastiprināta miegainība. Īpaša uzmanība jāpievērš gados vecākiem pacientiem!
  • Galvassāpes subarahnoidālu hemorāģiju gadījumos. Atgādina migrēnas lēkmi! Tās ir pēkšņas un stipras sāpes vienā galvas pusē vai sejā, bieži sākas piepūles brīžos, sāpes izstaro uz kaklu, pakausi. Pievienojas drudzis, apziņas traucējumi, meningeālie simptomi, fotofobija, redzes traucējumi (diplopija), cita neiroloģiska simptomātika un slikta dūša, vemšana.

Nerupturētām vaskulārām malformācijām raksturīgas galvassāpes

Novēro maisveida aneirismu, arteriovenozu malformāciju, durālu arteriovenozu fistulu, kavernozu angiomu, encefalotrigeminālas vai leptomeningiālas angiomatomas (Vēbera sindroma) gadījumos. Klīniski šī tipa galvassāpes arī atgādina migrēnu vai saspringuma tipa galvassāpes. Tām var pievienoties viegli izteikta neiroloģiska simptomātika, krampju lēkmes, epileptiformas lēkmes, fokālas izmaiņas ekeltroencefalogrammā.

Arterītam raksturīgas galvassāpes

  • Milzu šūnu arterīts. Galvassāpes šajā gadījumā ir vienpusējas, virspusējas un temporālas. Biežāk konstatē gados vecākiem pacientiem. Palpējama sasprindzināta, nepul­sējoša, sāpīga a. temporalis superficialis. Var būt kraniālo nervu simptomi, kas visbiežāk manifestējas ar pārejošiem redzes, jušanas traucējumiem, kraniālu mialģiju, anoreksiju, svīšanu; vispārējas iekaisuma pazīmes: EGR >50 mm/h, paaugstināts CRP, reimatoīdais faktors, von Villebranda faktors, fibrinogēns, trombocīti, limfocīti, imunoglobulīni.
  • Primārs vai sekundārs CNS angiīts. Raksturīgi neiroloģiski simptomi, epileptiformas lēkmes, izmaiņas uzvedībā, kognitīvo funkciju (uztvere, atcerēšanās, reproducēšana) traucējumi.

Karotidālo vai vertebrālo artēriju pārmaiņu izraisītas sāpes

  • Galvassāpes, faciālas vai kakla sāpes, kas raksturīgas arteriālai dissekcijai. Sākums bieži saistīts ar cervikālām manipulācijām vai traumām. Sāpes ir pēkšņas, vienpusējas, kakla apvidū ar izstarojumu ipsilaterālā sejas pusē, acī vai ausī. Raksturīgs arī Hornera sindroms - amaurosis fugax ­(pēkšņs, pārejošs, vienpusējs redzes zudums), pulsējošs troksnis ausī, ipsilaterāls mēles vājums, kakla muskuļu hipertonuss, diplopija.
  • Galvassāpes pēc endarterektomijas.
  • Galvassāpes pēc karotidālas angio­plastijas.
  • Intrakraniālām endovaskulārām pro­ce­dūrām raksturīgas galvassāpes.
  • Galvassāpes angiogrāfijas laikā.

Galvassāpes cerebrālās venozās trombozes gadījumā

Šī tipa galvassāpes atgādina sāpes sub­arah­noidālas hematomas, migrēnas vai lab­da­bīgas intrakraniālas hipertensijas gadījumos. Tām ir specifiska temporāla lokalizācija, raksturīgi neiroloģiskie simptomi. Iespē­jamie cē­lo­ņi: bieži grūtniecības un pēcdzemdību periodā, orālās kontracepcijas lie­tošana, maligni procesi, saistaudu slimības (Bečeta sindroms), hiperkoagulācijas stāvok­ļi (antitrombīna III deficīts, proteīnu C un S deficīts, disfibrinogenēmija, paroksismāla nakts hemoglobinūrija, aktivētā C proteīna rezistence).

Galvassāpes citu intrakraniālu vaskulāru traucējumu gadījumos

  • Cerebrāla autosomāli dominanta arteriopātija ar subkarotidāliem infarktiem un leikoencefalopātiju (CADASIL).
  • Mitohondriāla encefalopātija, laktoacidozes un insulta tipa epizodes (MELAS).
  • Galvassāpes raksturīgas CNS labdabīgai angiopātijai.
  • Galvassāpes raksturīgas pituitārai apopleksijai.

Vaskulāro traucējumu izraisīto galvassāpju diagnostikā un kontrolē izmanto CT ar kontrastvielas ievadīšanu, MRI, Dupleks skenēšanu ar doplerogrāfiju precerebrāliem un cerebrāliem asinsvadiem, angiogrāfiju u.c.

Ar neirovaskulāriem intrakraniāliem traucējumiem saistītas galvassāpes

Galvassāpes augsta cerebrospinālā šķidruma spiediena gadījumos

  • Idiopātiskas intrakraniālas hiperten­sijas gadījumā.
  • Metabolo, toksisko vai hormonālo traucējumu radītas sekundāras intrakraniālas hipertensijas gadījumā.
  • Sekundāras intrakraniālas hipertensijas ar hidrocefāliju gadījumā.

Šo triju apakštipu galvassāpes atgādina hroniskas tensijas tipa galvassāpes. Tām raksturīgi pārejoši redzes traucējumi, diplopija, slikta dūša, vemšana, un tipiskās sāpes parādās no rīta vai naktī. Pieaugoša intrakraniāla spiediena simptomi bieži ir pirmā pazīme tilpuma procesam galvas smadzenēs!

Izmeklējumi: fundoskopija (papiledēma), Dupleks skenēšana ar doplerogrāfiju pre­cerebrāliem un cerebrāliem asinsvadiem, CT (atrade var būt negatīva labdabīgās intrakraniālās hipertensijas gadījumos), magnētiskā rezonanse vēlama pacientiem, lai izslēgtu durālo venozo sinusu trombozi un infiltratīvu gliomu, lumbālpunkcija - pēc indikācijām.

Galvassāpes zema cerebrospinālā šķidruma spiediena gadījumos

  • Pēcpunkcijas galvassāpes.
  • Cerebrospinālā šķidruma fistulas.
  • Galvassāpes spontāna vai idiopātiski zema cerebrospinālā šķidruma spiediena gadījumā.

Galvassāpes neinfekciozu iekaisuma sli­mību gadījumos

  • Neirosarkoidoze.
  • Aseptiskie (neinfekciozie) meningīti.
  • Limfocitārs hipofizīts.
  • Citas neinfekciozas iekaisuma slimības.

Galvassāpes intrakraniālu neoplazmu gadījumā

  • Galvassāpes paaugstināta intrakraniālā spiediena vai hidrocefālijas, ko izsauc audzējs, gadījumā.
  • Galvassāpes tieši sakarā ar audzēju.
  • Karcinomatoza meningīta gadījumā.
  • Hipotalamiskas vai pituitāras hiper- vai hiposekrēcijas gadījumos.

Jāiegaumē, ka tādi tradicionāli galvas smadzeņu audzēja simptomi kā slikta dūša, vemšana, papiledema, nakts un rīta galvassāpes, galvassāpes, kas pastiprinās, mainot ķermeņa pozas,  ir sastopami mazākumam pacientu.

Šī tipa galvassāpes bieži atgādina saspringuma tipa vai sinusīta galvassāpes. Tās vienmēr ir progresējošas, bez remisijām, jaunas un citādākas pacientam, kuram jau agrāk bijušas cita veida galvassāpes. Sāpes var būt frontotemporālas, biežāk vienā pusē. Paralēli sāpēm nereti novēro neiroloģiskos simptomus, izmaiņas psihiskajā stāvoklī, epileptiskas lēkmes.

Citas

  • Galvassāpes intrakraniālas infekcijas gadījumā.
  • Galvassāpes epilēkmju gadījumā: epileptiska hemikrānija, epilēkmes.
  • Galvassāpes Chiari I malformācijas gadījumos.
  • Pārējo galvassāpju sindroms un neiroloģisks deficīts ar limfocitozi cerebrospinālā šķidrumā.
  • Galvassāpes citu neirovaskulāru intrakraniālu slimību gadījumos.

Ar substances lietošanu vai atcelšanu saistītas galvassāpes

  • Galvassāpes, ko inducē akūta substances lietošana: slāpekļa oksīds, fosfordekstroze, oglekļa monoksīds, alkohols (tūlīt pēc lietošanas vai vēlīni), ēdienu komponentes vai piedevas, mononātrija glutamāts (Ķīniešu restorāna sindroms), kokaīns, canabis, histamīns (tūlīt pēc lietošanas vai vēlīni), medikamenti (galvassāpes kā akūts blakus efekts, lietojot medikamentu citām indikācijām), citas substances.
  • Ar pārmērīgu medikamentu lietošanu saistītas galvassāpes:
    • ergotamīns, triptīns, analgētiķi2, opio­īdi, vai šo medikamentu kombinācijas;
    • citu medikamentu kombināciju pārmērīgas lietošanas izraisītas galvassāpes;
    • galvassāpes, kas veidojušās sakarā ar iespējamu medikamentu pārmērīgu lietošanu.
  • Galvassāpes kā blakus efekts hroniskas medikācijas gadījumā:
    • ar eksogēniem hormoniem inducētas galvassāpes;
    • galvassāpes substances, piemēram, kofeīna, opioīdu, estrogēnu un citu, atcelšanas gadījumā.

Galvassāpes infekciju gadījumos

  • Intrakraniālu infekciju izraisītas gal­vassāpes: bakteriālais meningīts, limfocitārais meningīts, encefalīts, smadzeņu abscesi, subdurāla empiēma.
  • Galvassāpes sistēmisku infekciju ga­dījumos.
  • Galvassāpes HIV infekcijas gadījumos.
  • Hroniskas pēcinfekcijas, piemēram, pēc bakteriāla meningīta, galvassāpes.

Visas šīs grupas galvassāpes ir saistītas ar meningeālo kairinājumu (meningītu). To etioloģija var būt ļoti dažāda: bakteriālas (ieskaitot Laima slimību), sēnīšu, protozoju, parazītu, prionu, vīrusu (ieskaitot HIV) infekcijas, neoplazmas (karcinomatoze, limfomatoze), granulomatozes (sarkoidoze, tuberkuloze).

Raksturīgākās meningīta pazīmes

  • Akūtas vai subakūtas galvassāpes ar drudzi.
  • Meningisms (arī tikai kakla muskuļu pasīvo kustību ierobežojums).
  • Somnolence, kavējums, izmaiņas uz­vedībā.
  • Fotofobija, paaugstināta uzbudināmība, mialģija, anoreksija, vemšana.
  • Infekcijas pazīmes (paaugstināta ķer­meņa temperatūra, klepus, izsitumi uz ādas u.c.).

Izmeklējumi - asins aina (leikocīti, limfocīti, EGĀ), lumbālpunkcija.

Galvassāpes homeostāzes traucējumu gadījumos        

  • Galvassāpes hipoksijas un/vai hi­per­oksijas gadījumos: augstuma ietekmē, nirstot, miega apnoja.
  • Galvassāpes dialīzes laikā.
  • Galvassāpes arteriālas hipertensijas laikā, ko izsauc: feohromocitoma, hipertensīva krīze bez hipertensīvas encefalopātijas, hipertensīva encefalopātija, preeklampsija, eklampsija, galvassāpes kā reakcija uz akūtu eksogēnu spiedienu.
  • Galvassāpes hipotireoidisma gadījumā.
  • Galvassāpes badošanās gadījumā.
  • Kardiāla cefalģija.
  • Galvassāpes citu homeostāzes traucējumu gadījumos.

Kraniālās struktūrās esošu patoloģiju gadījumos sastopamās galvassāpes vai sejas sāpes

Kraniālās struktūras - galvaskauss, kakls, ausis, deguns, sinusi, zobi, mutes dobums u.c. 

  • Traucējumi skeleta kaulos.
  • Galvassāpes sakarā ar cervikālajām patoloģijām:
    • cervikogēnas galvassāpes - atbilst vismaz trīs kritērijiem: 1) aktīvo un pasīvo kakla kustību ierobežojums; 2) izmaiņas kakla muskulatūras kontūrās, tonusā un atbildē uz aktīvo un pasīvo stiepšanu un kontrakciju; 3) radioloģiski pierādīta mugurkaula kakla daļas patoloģija; pie  cervikogēnām galvassāpēm var pieskaitīt n.occipitalis neiralģiju (kas bieži ir I-II kakla segmenta saknītes kairinājuma pazīme; parasti sāpes ir vienpusējas, retāk bilaterālas, biežāk lokalizējas vai izstaro no kakla-pakauša rajona);
    • retrofaringeālā tendinīta izraisītas gal­vassāpes;
    • kraniocervikālas distonijas izraisītas galvassāpes.
  • Galvassāpes acu slimību gadījumos: akūta glaukoma, refrakcijas traucējumi, heteroforija vai heterotropija (latenta vai manifestējoša šķielēšana), iekaisīgās acu slimības.
  • Galvassāpes ausu iekaisuma slimību gadījumos.
  • Galvassāpes rinosinusīta gadījumā. Sinusīta gadījumos galvassāpes nereti ir vienpusējas, bieži frontālas lokalizācijas, pastiprinās, galvu noliecot. Bieži sāpes pastiprinās vai rodas, perkutējot vai palpējot n. trigeminus I-III zaru izejas pun­ktos. Sinusīta gadījumā nepieciešams veikt galvaskausa blakusdobumu rentgenogrāfiju, asins ainas analīzi un nodrošināt otolaringologa konsultāciju.
  • Galvassāpes zobu, žokļa vai attiecīgo struktūru slimību gadījumos, kā arī citu acu, deguna, sinusu un citu faciālo vai kraniālo struktūru slimību gadījumos.

Galvassāpes psihiatrisku slimību gadījumos

  • Galvassāpes traucējumu somatizāci­jas gadījumos.
  • Galvassāpes, kas raksturīgas psihosomatiskiem traucējumiem.

Kraniālas neiralģijas un centrālas ģenēzes sejas sāpes

  • Trigemināla (klasiska vai simptomātiska) neiralģija.
  • Glosofaringeāla (klasiska vai simptomātiska) neiralģija.
  • Nazolabiāla neiralģija.
  • Supraorbitāla neiralģija.
  • Citu terminālu zaru neiralģijas.
  • Okcipitāla neiralģija.
  • Kakla-mēles sindroms.
  • Ārējas kompresijas cefalģija.
  • Aukstuma (vai nu aukstas vielas aplikācijas, vai aukstas vielas inhalācijas) izraisītas galvassāpes.
  • Pastāvīgas sāpes sakarā ar kraniālo nervu vai augšējo cervikālo saknīšu kompresiju vai distorsiju strukturālu bojājumu gadījumos.
  • N. occipitalis neirīts.
  • Okulāra diabētiska neiropātija.
  • Galvas vai sejas sāpes herpes zoster gadījumā.
  • Tolosa-Hanta sindroms (vairāku kra­niālo nervu patoloģija).
  • Oftalmoplēģiska migrēna.
  • Centrālas ģenēzes sejas sāpes: anestesia dolorosa, centrālas pēcinsulta sāpes, sejas sāpes izkaisītās sklerozes gadījumā, persistējošas idiopātiskas sejas sāpes, degošas mutes sindroms, citas kraniālas neiroloģiskas vai citas centrāli saistītas sejas sāpes.

Citas cefalģijas, kraniālas neiralģijas, centrālas vai primāras sejas sāpes

  • Nekur citur neklasificētas galvassāpes.
  • Neprecizētas cefalģijas.

Galvassāpes bērniem un pusaudžiem

Bērnu galvassāpes ir klasificējamas līdzīgi pieaugušo variantam.

  • Jāņem vērā bērna psihofizioloģiskās īpatnības, tā dēvētā psihoemocionālā labilitāte un nespēja pretoties stresam, veģetatīvās (autonomās) nervu sistēmas nestabilitāte, kas izpaužas kā veģetatīvā disfunkcija, vazomotorā nestabilitāte.
  • Pēc pasaules epidemioloģiskajiem, datiem bērni daudz biežāk nekā pieaugušie uz nelabvēlīgām situācijām ģimenē un sabiedrībā reaģē ar primārām galvassāpēm. Galvassāpju pamatā bieži ir psihoemocionālas problēmas.
  • Sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitāti galvassāpes bērniem pavada izteikti veģetatīvi traucējumi (ādas bālums vai hiperēmija, svīšana, asinsspiediena kritums, sirdsklauves, sāpes vēderā).
  • Galvassāpju etioloģijā un patoģenēzē bieži ir sastopama cerebrovaskulārās sistēmas nestabilitāte - asinsplūsmas rādītāju un likvora spiediena svārstības (sakarā ar pazeminātu asinsvadu sieniņu tonusu bieži ir novērojamas asinsspiediena svārstības, galvas smadzeņu venozās atteces traucējumi un ar tiem saistītas likvora spiediena svārstības labdabīgas intrakraniālas hipertensijas un hipotensijas veidā).

Galvassāpju gadījumi, kad jānodrošina noteiktu speciālistu konsultācija

  • Okulists: periorbitāla sāpju lokalizācija, spiediena sajūta orbītu rajonā, jebkura rakstura redzes traucējumi.
  • Otorinolaringologs: sinusu un ausu patoloģijas, kas neietilpst ģimenes ārsta kom­petencē.
  • Neirologs vai neiroķirurgs: kakla ver­tebrogēnā patoloģija ar izteiktu neiroloģisku simptomātiku, kraniālo struktūru patoloģija, kā arī visi 5.tabulā apkopotie stāvokļi.Stāvokļi, kad jānodrošina neirologa  vai neiroķirurga konsultācija

Akūtu galvassāpju diferenciāldiagnostika

Akūtas galvassāpes, īpaši pirmreizējas sāpju lēkmes gadījumā, jādiferencē no vairākām nopietnām slimībām (6.tabula). Viens no raksturīgākajiem visu minēto slimību sim­ptomiem ir galvassāpes, taču nedrīkst tās vērtēt vienpusīgi un uzskatīt prob­lēmu par atrisinātu, ja ar parastu pretsāpju tableti sāpes kaut nedaudz tiek remdētas. Ņemot vērā sarežģīto diferenciāldiagnostiku, jāievēro galvassāpju izmeklējumu vispārīgie principi.Slimības, no kurām jādiferencē akūtas galvassāpes

Galvassāpju izmeklējumu vispārīgie principi

  • Pēkšņu, stipru galvassāpju gadījumā vienmēr jāpārliecinās par iespējamu sub­arahnoidālu asinsizplūdumu.
  • Pacientiem ar galvassāpēm vienmēr jākontrolē asinsspiediens.
  • Pacients jānosūta uz turpmākiem izmeklējumiem gadījumos, ja nesen parādījušās galvassāpes pastiprinās, hroniskas galvassāpes pēkšņi maina savu raksturu un intensitāti, galvassāpes parādās no rīta, naktī vai piepūles laikā (fiziskās, seksuālās aktivitātes), bijusi galvas vai kakla trauma.
  • Cilvēkiem, vecākiem par 50 gadiem, jauna veida galvassāpju gadījumos jāizslēdz temporālais angiīts un hroniska subdurāla hematoma.

Rekomendējamie izmeklējumi

  • Asinsspiediena kontrole.
  • Fundus oculi izmeklēšana (jānosaka intrakraniālas hipertensijas pazīmes).
  • Intraokulārā spiediena un redzes lau­ku kontrole (vienpusējas sāpes acu rajonā).
  • Galvaskausa sinusu rentgenogrāfija (aizdomu gadījumā uz sinusītu).
  • Mugurkaula kakla daļas rentgenogrāfija (aizdomu gadījumā par cervikogēnām galvassāpēm vai ja sāpes ir saistītas ar kakla traumu).
  • Galvaskausa rentgenogrāfija.
  • Dupleks skenēšana ar krāsu - kodētu doplerogrāfiju prekraniāliem un kraniāliem asinsvadiem (jebkura veida galvassāpju gadījumos, izņemot infekcijas izraisītām, nosaka cerebrālo asinsvadu funkcionālo stāvokli, smadzeņu vidusstruktūru nobīdi).
  • CT, MRI indicēta: aizdomu gadījumā par intrakraniālu tilpuma procesu, terapijas rezistentu galvassāpju gadījumos, ja nesen parādījušās galvassāpes pastiprinās, hroniskas galvassāpes pēkšņi maina savu raksturu un intensitāti, galvassāpes parādās no rīta, naktī vai piepūles gadījumā (fiziskās, seksuālās aktivitātes), galvas vai kakla trauma (ir neiroloģiska simptomātika), parādās kāds no brīdinājuma simptomiem (meningeālie simptomi, fokāli vai vispārēji neiroloģiski simptomi, lēkmes, drudzis, redzes nerva diska tūska, izmaiņas uzvedībā, samaņas traucējumi, jauna veida galvassāpes pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem - liecina par nopietnu neiroloģisku saslimšanu, tādēļ slimnieku nekavējoties jākonsultē neirologam un iespējams jāstacionē).
  • Elektroencefalogramma nav obligāta, rekomendējama tikai gadījumos ar lēkmj­veidīgiem traucējumiem vai paroksismālo galvassāpju gadījumos.
  • Asins aina un citi laboratoriskie izmeklējumi pēc vajadzības.
  • Visos neskaidras etioloģijas un terapijas rezistentu galvassāpju gadījumos rekomendējama galvas datortomogrāfija.

Literatūra

  1. Egils Vītols. Bērnības periodiskie sindromi. 2005, oktobris (9): 30-32
  2. Daina Jēgere. Kad zāles rada galvassāpes. 2005, decembris (11): 29-31.

 

Uz augšu ↑