Ar sapni par aptieku, kas pieder farmaceitam

Atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ

1. Farmaceitu biedrības vadītāja amatā esat kopš biedrības dibināšanas. 15 gadus! Kāpēc izlēmāt pielikt punktu?

Esmu noguris, pilnīgi izpumpējies. Priekš sevis lēmumu pieņēmu jau pagājušā gada sākumā...

2. Kas ir šo gadu lielākās uzvaras?Aigars Eniņš

Prieks, ka farmaceiti ir aktivizēti, ir iespēja paust viedokli caur biedrību. Citās valstīs sabiedriskās organizācijas var tikai sapņot, lai valsts tām deleģētu tādas funkcijas kā sertifikācija, aptiekas farmaceitiskās aprūpes kvalitātes novērtēšana. Taču laikam lielākais nopelns - likumdošana vienmēr ir gājusi kopā ar profesionāļu interesēm.

3. Par ko ir vilšanās, nepadarīta darba izjūta?

Nepabeigts darbs ir Farmaceitiskās aprūpes likums. Tas kreņķis ir iekš farmaceita neaktivitātes. Ja lūdzu visiem farmaceitiem izteikt viedokli un saņemu četras piecas pozitīvas atbalstošas vēstules, ka farmaceiti grib būt aptiekas īpašnieki... Nu, tas nav tas, ar ko varu iet uz Saeimu vai Ministru kabinetu aizstāvēt farmaceitu pozīciju. Otrs nepabeigtais darbs - farmaceitu tālākizglītība. Pašlaik tikai aptiekas vadītājiem prasām nosacītas apmācību stundas.

4. Ko darīsit turpmāk?

Varbūt izklausās smieklīgi, bet es nezinu. Nekur no farmācijas nepazudīšu! Biznesmenis no manis nesanāk - par to pārliecinājos, kad savulaik ar kolēģiem farmaceitiem nodibinājām zāļu lieltirgotavu. Tiekoties ar vairākiem zāļu piegādātājiem, sapratu, cik ārkārtīgi pacietīgam jābūt, lai cīnītos ar negodīgiem cilvēkiem. Nē, to nevaru!

5. Kā krīze skārusi aptiekas?

Apgrozījums aptiekās ir samazinājies vidēji par 20-30%. Ķēžu aptiekās daži farmaceiti ir atbrīvoti no darba vai samazināta darba slodze. Varbūt tas pat ir labi, ka farmaceitu vidū ir maziņš, maziņš bezdarbs, jo tad parādās konkurence. Labi, ka nepadevos domai, ka augstskolās vajadzētu vairāk farmaceitu sagatavot.

6. Kā Latvijas aptiekas izskatās uz pasaules aptieku fona?

Noteikti ne sliktāk kā vidēji Eiropā. Mums ir daudz aptieku, bet tās ir mazākas pēc izmēriem, apgrozījuma un farmaceitu skaita. Liela daļa mūsu aptieku izskatās pēc aptiekām pretstatā, piemēram, Šveices aptiekām, kas līdzinās veikaliem. Farmaceitiskās aprūpes līmenis, manuprāt, gan ir zemāks nekā vidēji Eiropā - ķēžu īpašnieki dažkārt aptieku vērtē tikai no biznesa interesēm.

7. Kā mainās farmaceita loma - vai farmaceits ārstu aizstās arvien vairāk?

Gan jā, gan nē. Dažās Eiropas valstīs tas ieviests praksē, dažās par to runā, ka farmaceits varētu izrakstīt recepti. Ārsts diagnosticē, nosaka terapiju, bet blakus kabinetā ir klīniskais farmaceits, kas risina rutīnas, hroniskās lietas, maina medikamentu devas, skatās zāļu mijiedarbību utt. Tā varētu būt nākotne, kas prasa no farmaceita papildu izglītību. Ārstiem nav ko kreņķēties, farmaceits nekad neaizvietos ārstu!

8. Nesen tika aizliegta bezrecepšu zāļu tirdzniecība aptieku pašapkalpošanās nodaļās un tajā pašā laikā atvērta pirmā interneta aptieka Latvijā. Kāpēc šādi divi duāli lēmumi?

Piekrītu, izskatās duāli. 2003. gadā Eiropas tiesa lēma, ka interneta aptiekas drīkst pastāvēt. Un arī mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij tas jārespektē. Piespiedu kārtā ierakstījām to savā likumdošanā, bet paredzējām ļoti stingrus nosacījumus. Daudzi mēģināja, bet nespēja atvērt interneta aptieku. Protams, aizliegums nekad nav bijis labākais risisnājums un zāļu izņemšana no pašapkalpošanās nodaļām varbūt ir īslaicīgs lēmums. Bet pašlaik tam neesam gatavi. Nedz sabiedrība ir pietiekami izglītota, nedz aptiekā spējam nodrošināt attiecīgu farmaceitisko aprūpi, nedz arī spējam to uzraudzīt.

9. Kāpēc aizstāvat domu - viena aptieka vienam farmaceitam?

Arī Eiropas Kopienu Tiesā izskatītā lieta pret Itāliju (vai tā neierobežo uzņēmējdarbības tiesības aptieku jomā) pierādīja, ka modelis - aptiekas īpašnieks ir farmaceits - ir daudz drošāks, klientam draudzīgāks un kvalitatīvāks farmaceitiskās aprūpes ziņā! Es būšu par to pārliecināts vienmēr, bet kā to īstenot Latvijā?... Tādu farmaceitu, kas ne tikai teorētiski aizstāv šo ideju, bet ir gatavi būt aptieku īpašnieki, ir ļoti maz. Lēnām, lēnām mostas. Tik lēni, ka nupat jau būs par vēlu.

10. Kāda ir rītdienas aptieka, kādu to vēlētos redzēt?

Tās nebūs mazas bodītes, ideāli, ja aptiekā būtu iekārtotas trīs četras darba vietas un pie katra farmaceita būtu pa vienam cilvēkam, lai var izrunāties. Jau pirms trim gadiem sākām domāt, kā aptiekas licenci no uzņēmējdarbības pārveidot par profesionālo darbību. Parādījās ideja par farmaceita prakses licenci. Licenci piešķirtu nevis sia mia zia, kam ir nauda, bet farmaceitam. Taču mums nav izdevies uzrakstīt, kā to realizēt. Ideja ļoti skaista, joprojām par to sapņoju. Taču nezinu nevienu Eiropas valsti, kur pēdējos četrdesmit gados būtu iedzīvināta norma, ka aptieka var piederēt tikai farmaceitam...

 

Uz augšu ↑
  • Lēciens nezināmajā. Administratīvi teritoriālā reforma un veselības aprūpe

    Par gaidāmo administratīvo reformu (119 pašvaldību vietā 35) vairāk runā izglītības, ceļu, uzņēmējdarbības kontekstā. Par veselības aprūpi vien kuluāros. Ko gaidīt apvienojamo pašvaldību mazajiem veselības aprūpes centriem, slimnīcām? Uzrunātie veselības centru vadītāji atzīst: izskatās pēc lēciena nezināmajā! Lasīt visu

  • Ar ķirurģiju uz “tu”. Prof. GUNTARS PUPELIS, ķirurgs

    Profesors GUNTARS PUPELIS vada RAKUS Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīniku, lielāko neatliekamās ķirurģiskās palīdzības sniedzēju Latvijā, un ir specializētas politraumas aprūpes sistēmas veidotājs pēc starptautiskām vadlīnijām. Viņam nekad nav trūcis ideju, kā klīnikas darbu uzlabot līdz Eiropas līmenim. Lasīt visu

  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu