Klints malā

Atbild Vidzemes slimnīcas valdes  priekšsēdētāja dr. Ingūna Liepa

1. Kā jūs jūtaties, vadot uzņēmumu ar gandrīz 800 darbiniekiem trīs pilsētās, laikā, kad veselības aprūpē sarūk valsts finansējums un pieaug pacientu līdzmaksājums?

Šis ir vadītāju laiks, jo jāstrādā ārkārtīgi intensīvi, turklāt kritiski maza finansējuma apstākļos. Man kā slimnīcas vadītājai jādomā vairākos virzienos - gan par pacientiem, gan slimnīcu, gan arī par darbiniekiem. Ir grūti plānot, jo nav zināms, kas notiks ar veselības aprūpi pēc mēneša vai diviem, nemaz nerunājot ilgtermiņā. Šobrīd ir nepārtraukta cīņa par izdzīvošanu!

Kad gada sākumā tika mazināts finansējums un mēs, lielo slimnīcu vadītāji, vaicājām, vai tiešām mūs visus tagad mērdēs, vai humānāk nebūtu nošaut, skanēja atbilde, ka vēlēšanu dēļ šādus lēmumus pieņemt nevar.

2. Kā jūtas dakteris, medmāsa Vidzemes slimnīcā?Ingūna Liepa

Nobijušies - kā ikviens. Ir ģimenes, ir kredītsaistības. Taču attiecības kolektīvā uzlabojas. Iepriekšējie gadi izkliedēja slimnīcu darbiniekus pa maziem privātiem kantorīšiem. Ārsts teica: privātpraksē nopelnīšu desai, slimnīcā pat maizei nesanāk. Tagad kolēģi ir vienotāki.

3. Vai atjaunotā kolektīva kopības izjūta varētu pasargāt no nākamā mediķu aizplūšanas viļņa?

Jaunie kolēģi, ja vēl nekravā koferus, tad par to domā. Viņus var piesaistīt tikai ģimenes saknes vai sistēmas sakārtošana.

4. Taupīšanas ABC Vidzemes slimnīcā?

Vienmēr esam saimniekojuši efektīvi. Šobrīd tas atmaksājas. Tas ir A.

B - saimnieciskie dienesti un administrācija strādā četru darba dienu režīmā, mazinām gan saimnieciskos izdevumus, gan algas medicīnas darbiniekiem.

Un C - martu sagaidījām ar rūpīgi izstrādātiem papildu maksas pakalpojumiem.

5. Vai pacients gatavs pirkt maksas pakalpojumu?

Nav jau izejas, ja pakalpojumu vēlas saņemt ātri. Rindas uz valsts apmaksātu pakalpojumu ir ļoti garas. Protams, vairāk būs to, kam grūti norēķināties lielāka līdzmaksājuma dēļ. Neteikšu, ka no 1. marta ir radikālas izmaiņas. Reti ir pacienti, kas pirms izrakstīšanas aizbēg no slimnīcas.

6.  Varbūt šis ir punkts, no kura sākas maksas medicīna?

Esmu pārliecināta - Latvijā sākusies jauna ēra veselības aprūpes sistēmā. Tas, kādā gultnē tā ieies, atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Daudzas lietas mainīsies - tas ir skaidrs.

7. Vai spējat šābrīža situāciju saredzēt kā iespēju laiku?

Bez šaubām, šis ir iespēju laiks. Tagad, kad notiek reģionālā reforma un daudzām slimnīcām mainās īpašnieki, ir iespēja īstenot optimizācijas reformu Latvijas sekundārajā veselības aprūpē. Citu risinājumu nav. Esmu pārliecināta - var saimniekot efektīvāk.

Šobrīd esam klints malā. Slimnīcu finansēšanas taktika ir neefektīva un sistēma - sadrumstalota. Ja tuvākajā laikā politiķi baidīsies pieņemt lēmumus, domāju - būs vesela rinda slimnīcu, kas klints malai pārvelsies pāri.

8. Kas ir jūsu minētais "tuvākais laiks", kad reforma jārealizē?

Vakar! Nevar jebkuru ēku, kurā ir gultas, saukt par slimnīcu, pat ja tā bijis kopš barona laikiem. Ir kliedzoši nesaimnieciski uzturēt mazo slimnīcu tehnoloģijas, kas strādā no pulksten astoņiem līdz četrpa-dsmitiem, tad investīcijas neatmaksājas. Pakalpojumam jābūt tur, kur var nodrošināt kvalitāti un noslogojumu 85-90%. Politiķi zina, bet baidās redzēt, ka pastāv virkne nerentablu ārstniecības iestāžu, ka ir slimnīcas, kur reanimatologs ir mājas dežūrā, vai arī ir ceļojošie reanimatologi, kas ar septiņiem tīras veļas komplektiem un zobu birstīti ceļo no slimnīcas uz slimnīcu.

9.  Kas notiks, ja politiķiem tomēr pietrūks drosmes loģiskiem lēmumiem?

Sistēma var sabrukt trīs četros gados, un cietējs būs pacients. Biju Gruzijā, redzētais ir kā bieds, kur varam nonākt. Tur tika sākta reforma ar saukli: nodosim veselības aprūpi privātās rokās. Tagad bērni netiek vakcinēti, nav primārās aprūpes ārstu tīkla. Redzējām slimnīcas ēkas bez apkures, ar izsistiem logiem; pacienti netiek ēdināti. Ciniskāk nevar būt. Ļoti ceru, ka Latvijā šādas kļūdas nepieļausim.

10. Kur redzat gaismas staru?

Paveicot reformu Latvijas sekundārajā veselības aprūpē.

Man prieks, ka ieteikumi no Starptautiskā Valūtas fonda sadzirdēti visaugstākajos līmeņos. Tajos skaidri pateikti kvalitātes kritēriji. Un valstij nav jāpērk neprofesionāls pakalpojums. Ja naudas ir par maz, tā ir jākoncentrē, nevis mehāniski jāsadala visiem pa bišķītim. Nešaubīgi - optimizācija ir vajadzīga.

Foto: Inese Austruma

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu